Marta mēnesis

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Aizritējis gada īsākais mēnesis februāris. Tajā ar Pelnu trešdienu esam iegājuši Lielā gavēņa liturģiskajā laikā. To turpināsim izdzīvot visu martu.

2018. gada 4. marts – Lielā gavēņa III svētdiena.

Lielā gavēņa laikā svēto piemiņas dienas netiek svinētas; tām ir piemērots fakultatīvo piemiņas dienu statuss. Tā, 7. martā savās lūgšanās varam pieminēt svētās Perpetuju un Felicitu, mocekles, kuru aizbildniecībai ir uzticētas atraitnes un nomirušie bērni. Abas sievietes savu mocekļa nāvi piedzīvoja 203. gadā Kartāgā imperatora Septīmija Severa vajāšanu laikā.

2018. gada 11. marts – Lielā gavēņa IV svētdiena jeb Laetare svētdiena. Īpašais nosaukums šai Lielā gavēņa svētdienai, kas iezīme nosacītu Lielā gavēņa liturģiskā laika viduspunktu, cēlies no Svētās Mises ievaddziesmas vārdiem Laetare, Ierusalem (“Priecājies, Jeruzaleme…”, sal. Is 66, 10-11). Laetare svētdienas mērķis ir parādīt, ka kristietis ir aicināts uz garīgu prieku pat šajā grēku nožēlas laikā. Šajā svētdienā ir atļauts violeto liturģisko krāsu aizstāt ar rozā liturģisko krāsu.

2018. gada 18. marts – Lielā gavēņa V svētdiena.

Tomēr viss marta mēnesis tradicionāli ir veltīts sv. Jāzepam, vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainim, Jēzus Kristus audžutēvam, Katoliskās Baznīcas aizbildnim. Sv. Jāzepa lielos svētkus kopā ar visu Baznīcu svinam 19. martā. Šis svētais, kurš Svētajos Rakstos neizrunā nevienu vārdu, mūs pārsteidz ar Dieva vadības precīzo uztveri un bezierunu izpildīšanu. Uzklausīt un paklausīt ir divas mūsdienās samērā reti sastopamas rīcības. Sv. Jāzepam kā Svētās Ģimenes galvai ir jābūt par ikviena mūsdienu vīrieša ideālu. Sv Jāzepa lielie svētki ir katoļticīgajiem obligāti svinami. Tas nozīmē, ka šajā dienā ir dievbijīgi jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien to izpilde ir objektīvi neatliekama.

2018. gada 25. marts – Kunga ciešanu svētdiena jeb Palmu (Pūpolu) svētdiena. Šī svētdiena ievada Lielo nedēļu pirms Lieldienām. Šīs dienas Svētās Mises raksturs ir kontrastains: tās ievada svinīgajā procesijā tauta priecīgi skandē: “Hosanna! Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā! Hosanna augstumos!”, taču jau Vārda liturģijā uzklausām Jēzus Kristus ciešanu aprakstu, kā to mums uzrakstījis sv. Marks. (Kunga pasludināšanos lielos svētkus, kas parasti tiek svinēti 25. martā, šogad svinēsim pirmdienā pēc Lieldienu liturģiskā laika II svētdienas, tātad 9. aprīlī.)

29. marta pēcpusdienā iesākas Triduum Paschale laiks jeb Trīs Svētās dienas. Tajās intensīvi izdzīvojam mūsu Kunga Jēzus Kristus pēdējo vakariņu piemiņu. To laikā Jēzus Kristus iestādīja Euharistiju jeb Vissvētāko Altāra sakramentu. Svētajos Rakstos sv. Pāvils mums vēstī: “Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi, un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai! Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai! Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks” (1 Kor 11, 23b-26). Pēdējo vakariņu Svētās Mises liturģijā ir saglabājies Jēzus Kristus paveiktais kāju mazgāšanas rituāls (Jņ 13, 1-15), ko Viņš mums atstāja par priekšzīmi (sal. Jņ 13, 15).

Pēdējo vakariņu Svētā Mise iesākas tradicionāli un svinīgi ar Gloria dziedājumu, visiem baznīcas zvaniem skanot. Taču turpmāk ērģeles apklust līdz pat Gloria dziedājumam Lieldienu vigilijas Svētajā Misē. Pēdējo vakariņu Svētās Mises noslēgumā galvenais celebrants neatlaiž tautu, kā tas notiek katrā Svētajā Misē. Tradicionāli notiek denudatio altaris (altāru atsegšana), un Vissvētākais altāra sakraments tiek pārnests uz Kunga kapa vietu. Galvenais altāris paliek atsegts un tā atvērtās durtiņas rāda, ka Kungs ir paņemts no vissvētākās vietas. Ticīgie šajā laikā ir aicināti katram piemērotu laiku palikt Euharistijas sakramenta pielūgsmē.

Lielajā Piektdienā, kas šogad iekrīt 30. martā, Svētā Mise netiek svinēta, jo šajā dienā Kungs, upurējas Pats pie krusta, izpirkdams mūsu un visas pasaules grēkus. Lielajā Piektdienā ticīgā tauta pulcējas uz Kunga ciešanu piemiņas dievkalpojumu. Tā iesākumā priesteris, pārdomājot Kristus upuri, krīt uz vaiga tukšā altāra priekšā un pielūdz Kungu. Dievkalpojums iesākas bez tradicionālā sveiciena. Priesteris tautu aicina uz lūgšanu. Pēc Dieva vārda liturģijas, kuras laikā lasām un pārdomājam Kristus ciešanu aprakstu (Jņ 18, 1 – 19, 42). Tam seko visas Dieva tautas svinīgi aizlūgumi par Svēto Baznīcu, par pāvestu, par garīgajiem vadītājiem, par katehumeniem, par kristiešu vienotību, par ebreju tautu, par tiem, kas netic Kristum, par tiem, kas netic Dievam, par mūsu sekulārajiem vadītājiem un par visiem, kas cieš. Tam seko dievkalpojuma otrā daļa – svētā krusta adorācija. Kunga ciešanu piemiņas dievkalpojuma trešā daļa ir Svētā Komūnija. Tās laikā ticīgie, pieņem Euharistiju, kas tika konsekrēta iepriekšējā dienā, t.i. Kristus pēdējo vakariņu Svētās Mises laikā. Lielās piektdienas dievkalpojums noslēdzas ar priestera vai diakona svētību, taču bez krusta zīmes. Ticīgie pēc krusta pagodināšanas izklīst klusumā. Lielajā Sestdienā nenotiek nekādas liturģiskās aktivitātes, jo ir sabats, un Kungs, aizmidzis par mums, atdusas.

Klusās Sestdienas, 31. marta, vēlā vakarā pulcēsimies uz Kunga augšāmcelšanās jeb rezurekcijas vigilijas Svēto Misi. Tās iesākumā tiek svētīta uguns kā viens no visa iesākuma elementiem; tiek sagatavota Lieldienu svece jeb pashāls, kas simbolizē pašu Kristu. Tam seko procesija, kuras laikā pashāls tiek ienests tumsas ietītajā dievnamā. Uz trīskārtēju pasludinājumu: “Lumen Christi” (“Kristus gaisma”), ticīgā tauta atbild “Deo Gratis” (“Pateicība Dievam”). Pēc Lieldienu pasludināšanas seko Dieva vārda liturģija. Tajā pārdomājam Dieva pestīšanas vēsturi, sākot ar pasaules radīšanu, Dieva tautas iziešanu no verdzības, kas simboliski parādās kā izraela tautas izceļošana no Ēģiptes zemes, līdz Vecās Derības pravietojumiem par gaidāmo mesiju un katram doto jauno sirdi. Atskanot Gloria dziedājuma intonācijai, dievnams pielīst ar priecīgām visu zvanu skaņām, ērģeles arī ir atstājušas sēru klusumu un vada visu ticīgo Dieva slavas un pielūgsmes dziedājumu. Svētā Evaņģēlija lasījums (Mk 16, 1-7) mums vēstī par Kristus augšāmcelšanos. Pēc Dieva vārda liturģijas, ja draudzē ir katehumeni, tie saņem kristību sakramentu. Lieldienu vigilijā katrs no mums, kas esam saņēmuši kristību sakramentu, atjaunosim tajā saliktos solījumus. Pēc vigilijas Euharistiskās liturģijas pirmo reizi Triduum Paschale laikā celebrants atlaiž Dieva tautu tradicionālā veidā.
Svētīgu jums Lielā gavēņa laiku! Sagatavosim mūsu sirdis cienīgai Kristus Augšāmcelšanās lielo svētku svinēšanai! Intensīvi lietosim mūsu Mātes Baznīcas sakramentus it sevišķi gandarīšanas jeb grēksūdzes sakramentu, kurā pats Dievs piedod mūsu grēkus tā mūs tuvinādams sev, un Euharistiju jeb Vissvēto Altāra Sakramentu – Jēzus Kristus īsto Miesu un Asini.

Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms šī gada martā: “Lai visa Baznīca atzīst formācijas nepieciešamību garīgās izvērtēšanas jomā gan personiskajā, gan arī kopienu līmenī!”