Aprīļa mēnesis

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Aprīļa mēnesi iesākam uz prieka pilnas un skanīgas sirds nots: “Kristus augšāmcēlies!”

“Patiesi augšāmcēlies!” atbild Kristum ticīgie. “Patiesi augšāmcēlies!” atbild eņģeļu pulki debesīs. “Patiesi augšāmcēlies!” atbild Māte Baznīca. Kunga aušāmcelšanās lielie svētki jeb Lieldienas (šogad, 1. aprīlī) ir galvenais notikums cilvēces atpestīšanas vēsturē. Ar Lieldienu svētdienu iesākas Lieldienu liturģiskais laiks, kas turpināsies 50 dienas līdz pat Vasarsvētkiem. Tā kā Kunga augšāmcelšanās lielie svētki ir galvenie lielie svētki liturģiskajā gadā, to svinības turpinām astoņas dienas, svinot Lieldienu oktāvu. Tā noslēgsies 8. aprīlī ar sv. Jāņa Pāvila II ieviesto Kunga žēlsirdības svētdienu jeb Balto svētdienu.

Katru gadu tieši deviņus mēnešus pirms Ziemassvētkiem, t.i. 25. martā, Baznīca svin Kunga pasludināšanas lielos svētkus. Taču, tā kā šogad 25. marts sakrita ar Kunga ciešanu jeb Palmu svētdienu, tad Kunga pasludināšanas lielo svētku svinības tika pārceltas uz pirmdienu pēc Lieldienu oktāvas. Tātad šos lielos svētkus šogad svinam 9. aprīlī. Tajos īpaši atcerēsimies notikumu, kad erceņģelis Gabriels pasludināja Jaunavai Marijai, ka viņa ieņems no Svētā Gara un dzemdēs Dēlu: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus. Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala” (sal. Mt 1, 30-33). Tajā brīdī faktiski viss bija atkarīgs no Marijas brīvās gribas – paklausīt ar savu brīvās gribas aktu, savu rīcību Dieva gribai, vai tomēr palikt šķietami drošajā “stabilitātes saliņā” bez pārmaiņām, vēl piebilstot: “Ko, nu, es…” Un ko tad Marija? “Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda” (Mt 1, 38a). Un notika! “Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” (Jņ 1, 14a).

11. aprīlī Baznīca svin sv. Staņislava, bīskapa un mocekļa piemiņas dienu. Dzimis Ščepanovā (Szczepanow), Polijā, ap 1036. gadu; pēc mācībām Ljēžā tika iesvētīts par priesteri. 1072. gadā no bīskapa Lamberta pārmantoja Krakovas katedru. Kā labais gans valdīja pār Baznīcu, palīdzēja nabadzīgajiem, apmeklēja viņam uzticēto klēru. 1079. gadā piedzīvoja mocekļa nāvi no karaļa Boļeslava rokas, ar kuru iesaistījās konfliktā.

13. aprīlī varam svinēt sv. Mārtiņa I, pāvesta un mocekļa, fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis Todi, Umbrijā; Romas klēra ievēlēts 649. gadā, sēdās apustuļa Pētera sēdeklī. Tanī pašā gadā sasauca koncilu, kas nosodīja monotelētus. 653. gadā pēc imperatora Konstantīna II, monotelētisma atbalstītāja, pavēles saslēgts važās tika nogādāts uz Konstantinopoli, kur daudz cieta. Miris 656. gadā Taurijas Hersonesā, uz kurieni tika izsūtīts.

2018. gada 15. aprīlis – Lieldienu III svētdiena.

2018. gada 21. aprīlī kopā ar Baznīcu varam svinēt sv. Anzelma, bīskapa un Baznīcas doktora, fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis 1033. gadā Aostā, Pjemontā. Iestājās sv. Benedikta ordenī Lebekā, Francijā. Studēja teoloģiju, dzīvoja pilnvērtīgu dzīvi. Kļuvis par Kenterberijas bīskapu, nelokāmi sargāja Baznīcas brīvību Anglijā; divreiz bija izsūtījumā. Izcils zinātnieks, nosaukts par sholastikas tēvu, viņš atstāja bagātāko literāro mantojumu askētikas un dogmatikas jomā, kā arī daudzas homīlijas. Miris 1109. gadā.

2018. gada 22. aprīlis – Lieldienu IV svētdiena jeb Labā Gana svētdiena, kurā īpaši lūdzamies par aicinājumiem uz priesterisko kalpošanu un paaicinājumiem uz garīgo kārtu.

25. aprīlī Baznīca svin sv. Marka, evaņģēlista, svētkus. Sv. Marks bija sv. apustuļa Barnabas radinieks. Pavadīja apustuli Pāvilu un bija viņa ceļabiedrs ceļojumā uz Romu. Pēc tam kļuva par apustuļa Pētera mācekli un izklāstīja viņa mācību otrajā Evaņģēlijā, kas vēsturiski ir senākais no četriem Svēto Rakstu kanonā ietvertajiem evaņģēlijiem. Viņam tiek pierakstīta Aleksandrijas Baznīcas nodibināšana. Sv. Marks ir notāru debesu aizbildnis.

2018. gada 29. aprīlis – Lieldienu V svētdiena.

Aprīļa mēnesi noslēgsim ar sv. Pija V, pāvesta, fakultatīvo piemiņas dienu (30. aprīlī). Dzimis Aleksandrijas tuvumā, Itālijā, 1504. gadā. Iestājās sprediķotāju ordenī; studēja teoloģiju. Kļuvis par bīskapu un kardinālu, 1566. gadā mantoja Pētera katedru. Īstenoja dzīvē Tridentas koncila darbus, iedegās par ticības izplatīšanu, reformēja liturģiju. Miris 1572. gada 1. maijā.

 

 

 

Svētīgu jums aprīļa mēnesi! Kristus augšāmcēlies!

Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms šī gada aprīļa mēnesī:

“Lai pasaules ekonomikas teorētiķi un praktiķi rod drosmi izvairīties no diskriminējošas ekonomikas, tādejādi paverot tai jaunus attīstības ceļus.”