Augusta mēnesis

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Pienācis augusts. Tradicionāli šis mēnesis ir veltīts Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgajai sirdij. Ieskatoties liturģiskajā kalendārā, pamanīsim, ka gandrīz katra šī mēneša diena mums ir kā aicinājums dzīvot svēto sadraudzībā. Patiešām, augusts ir svētkiem un piemiņas dienām bagāts mēnesis.

Jau 1. augustā Baznīca svinēs sv. Alfonsa Marijas de Liguori, bīskapa un Baznīcas doktora, redemptoristu kongregācijas dibinātāja, piemiņas dienu. Dzimis Neapolē 1696. gadā. Ieguvis doktora grādu jurisprudencē, kļuva par garīdznieku un nodibināja Vissvētā Pestītāja kongregāciju. Tautā viņš sludināja kristīgas dzīves principus, atstādams darbus morāles un askēzes jomās. Bija Sv. Agates diecēzes bīskaps. Tomēr izlūdzās atbrīvojumu no šī kalpojuma un atgriezās pie brāļiem, starp kuriem arī nomira Pagani, Neapoles tuvumā, 1787. gadā. Sv. Alfonss Marija de Liguori ir to, kas izsūdz savus grēkus un morālteologu aizbildnis Debesīs.

2. augustā kopā ar Baznīcu varam svinēt sv. Euzēbija no Vercelli, bīskapa, fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis Sardīnijā IV gs. sākumā. 345. gadā kļuva par pirmo Vercelli bīskapu. Savā diecēzē paplašināja reliģisko sprediķošanu un iesakņoja garīdzniecības kopienas dzīvi. Par uzticību Nīkajas koncila lēmumiem tika imperatora Konstantīna izsūtīts. Pēc atgriešanās dzimtenē dedzīgi strādāja ticības atjaunošanas labā pret ariāņiem. Mira Vercelli, 371. gadā.

4. augustā svinēsim sv. Jāņa Marijas Vianeja, priestera, Arsas prāvesta piemiņas dienu. Dzimis Lionā 1786. gadā. Neraugoties uz daudzām grūtībām, kļuva par garīdznieku. Drīzumā kļuva par prāvestu Arsā, Belejas diecēzē. Ar lūgšanām, mīlestību pret draudzes locekļiem un miesas mērdēšanu atdzīvināja vienaldzīgo draudzi. Uz Arsu devās liels daudzums ticīgo, lai pieietu pie grēksūdzes vai saņemtu padomu. Pārcilvēciska darba un mērdēšanas novārdzināts, viņš nomira turpat Arsā, 1859. gadā. Sv. Jānis Marija Vianejs ir prāvestu Debesu aizbildnis.

2018. gada 5. augusts – Parastā liturģiskā laika XVIII svētdiena.

Pirmdien, 6. augustā, Baznīca svinēs Kunga pārveidošanās svētkus. Šajos svētkos atceramies teofāniju Tabora kalnā. Klātesot Jēzus Kristus apustuļiem Pēterim, Jēkabam un Jānim, Kunga seja pārveidojās, parādījās Mozus un Elijs, kuri simbolizē Likumu un Praviešus, un atskanēja Dieva balss: “Šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk, – Viņu klausiet” (sal. Mt 17, 1-9). Austrumu Baznīcā šie svētki tiek plaši svinēti jau kopš X gs., taču Rietumu Baznīcā tos noteica par svinamiem visā Baznīcā 1456. g.

8. augustā svinēsim sv. Dominika, priestera, piemiņas dienu. Dzimis Spānijā ap 1170. gadu. Pēc teoloģijas studijām kļuva par kanoniķi Osmā. Sprediķoja pret albigiešu herēzi (viņi noliedza Kristus iemiesošanos, miesas augšāmcelšanos, laulības un citu sakramentu vērtību) un ar savas dzīves paraugu nesa daudz labu augļu. Sv. Dominiks, savācis domubiedrus, nodibināja Sprediķotāju ordeni, viņš ir dominikāņu ordeņa dibinātājs. Miris Boloņā 1221. gada 6. augustā.

9. augustā Baznīca svin sv. Terēzes Benediktas no Krusta (Edītes Šteinas), jaunavas un mocekles, Eiropas līdzaizbildnes, svētkus. Edīte Šteina ir viena no visjaunāko laiku svētajām: dzimusi 1891. gada 12. oktobrī Vācijas ebreju ģimenē, kurā valdīja spēcīgas jūdaisma tradīcijas. Jaunībā meitenes ticība izsīka, un viņa savu reliģisko praksi atstāja novārtā. Tomēr filozofijas studijas un patiesības meklējumi viņu rosināja no jauna domāt par Dieva eksistenci. Edīti Šteinu ļoti iespaidoja svētās Terēzes no Avilas dzīves apraksts. Pēc tā izlasīšanas viņa pieņēma Jēzu Kristu kā vienīgo patiesību un lūdza kristības sakramentu. 1933. gada 14. oktobrī, svētās Terēzes svētkos, Edīte Šteina iestājās Ķelnes karmelīšu klosterī un saņēma Terēzes Benediktas no Krusta vārdu. 1942. gadā māsa Terēze Benedikta no Krusta tika nogalināta Aušvicas koncentrācijas nometnes gāzes kamerā. Viņu kanonizēja 1998. gada 11. oktobrī. Pāvests sv. Jānis Pāvils II šo svēto ir pasludinājis par Eiropas līdzaizbildni.

10. augustā svinēsim sv. Laurencija (Labrenča), diakona un mocekļa, svētkus. Sv. Laurencijs ir visu nabadzīgo aizbildnis debesīs. Bija diakons Romas Baznīcā, un cieta mocekļa nāvē ķeizara Valeriāna vajāšanu laikā 258. gadā. Viņš nāvi piedzīvoja 14 dienas pēc pāvesta Siksta II un citu četru diakonu nomocīšanas. Viņa kapenes atrodas pie ceļa uz Tiburtīnu, Verano laukā. Virs tām imperators Konstantīns Lielais uzbūvēja baziliku. Sv. Laurencija godināšana Baznīcā izplatījās no IV gs.

11. augustā Baznīca svinēs sv. Klāras, jaunavas, piemiņas dienu. Dzimusi Asīzē 1193. gadā. Sv. Klāra, sekojot sv. Franciskam no Asīzes nabadzības ceļā, nodibināja sieviešu ordeni, kas dzīvoja pēc viņa sastādītās regulas, resp., tajā māsas dzīvoja tam laikam nepieredzētā stingrā nabadzībā un paklausībā. Pati sv. Klāra dzīvoja pilnīgas atteikšanās dzīvi, līdz pat dzīves beigām saglabājot pazemības garu. Sv. Klāra mira 1253. gada 11. augustā.

2018. gada 12. augusts – Parastā liturģiskā laika XIX svētdiena.

14. augustā Baznīca Latvijā svin sv. Meinarda (ap 1130/1140-1196), bīskapa, latviešu pirmā apustuļa lielos svētkus. Meinardu kanonizēja sv. Jānis Pāvils II 1193. g. 8. septembrī viņa vizītes laikā Latvijā. Meinarda relikvijas glabājas Rīgas Doma baznīcā (Sv. Marijas katedrālē). Citur pasaulē Baznīca šajā dienā svin sv. Maksimiliana Marijas Kolbes, priestera un mocekļa, piemiņas dienu.

15. augustā visa Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs lielos svētkus. Kaut gan dogma par Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesīs hronoloģiski ir jauna – to 1950. g. dogmatiskajā konstitūcijā “Munificentissimus Deus” noteica pāvests Pijs XII, ticības patiesības saknes jau sen bija iespiedušās tautā. Šī dogma nekādā ziņā nav pretrunā Svētajiem Rakstiem, kā to dažkārt mēdz norādīt mūsu brāļi un māsas Kristū no citām konfesijām.

16. augustā varam svinēt sv. Stefana no Ungārijas fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis Panonijā ap 969. gadu. Pieņēmis kristietību, 1000. gadā kļuva par Unārijas karali. Valdīdams taisnīgi un miermīlīgi, cītīgi izplatīja kristietību. Nodibināja daudzas diecēzes un labi pastrādāja Baznīcas lietas labā. Miris netālu no Sēkešfehērvāras 1038. gadā.

2018. gada 19. augusts – Parastā liturģiska laika XX svētdiena.

20. augustā Baznīca svin sv. Bernarda, abata un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis 1090. gadā netālu no Dižonas Francijā. 1111. gadā iestājās cisterciešu klosterī Sito. Pēc trim gadiem izveidoja klosteri Klervo, kuru apgādāja līdz pat nāvei. Savos sprediķos un vēstulēs aicināja uz kristīgās dzīves padziļināšanu un ticības nostiprināšanu. Cīnīdamies ar neskaitāmām herēzēm, atstāja milzīgu iespaidu uz Eiropu. Viņš ir daudzu darbu autors teoloģijā un askēzē. Miris 1153. gadā.

21. augustā Baznīca svin sv. Pija X, pāvesta, piemiņas dienu. Dzimis Riesā Venēcijas tuvumā 1835. gadā. Kļuvis par priesteri, dedzīgi izpildīja savus pastorālos pienākumus. Bija Mantujas bīskaps, vēlāk – Venēcijas patriarhs. 1903. gadā ievēlēts par pāvestu. Atjaunoja Baznīcas euharistisko un liturģisko dzīvi, enerģiski cīnījās ar modernisma kļūdām. Izcēlās ar pazemību, lēnprātību un žēlsirdību. Miris 1914. gada 20. augustā.

22. augustā, t.i. vienu nedēļu pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs lielajiem svētkiem, Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas – Karalienes piemiņas dienu.

24. augustā Baznīca svin sv. apustuļa Bartolomeja svētkus. Dzimis Kānā. Pie Kristus viņu atveda sv. apustulis Filips. Pēc Kunga uzkāpšanas debesīs sludināja Indijā, kur arī piedzīvoja mocekļa nāvi. Viņš ir apmetēju (būvniecībā strādājošo) aizbildnis debesīs.

25. augustā varam svinēt sv. Luija (Ludviķa, Ludviga) fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis 1214. gadā; Francijas tronī kāpa 20 gadu vecumā. Bija parauga cienīgs vīrs un lielas ģimenes tēvs: viņam bija 11 bērni. Izcēlās ar lūgšanas un gandarīšanas garu, daudzināja par labdarību pret nabagiem un kropliem. Miris netālu no Kartāgas, 1270. gadā, Krusta gājiena laikā.

2018. gada 26. augusts – Parastā liturģiskā laika XXI svētdiena.

27. augustā Baznīca svin sv. Monikas piemiņas dienu. Dzimusi Tagastē, Āfrikā, 331. gadā, kristiešu ģimenē. Agrīnā vecumā viņu izdeva pie vīra, kurš bija pagāns un kuru viņa ar savu lēnprātību un paklausību pievērsa kristietībai. Diezgan daudzas rūpes viņai sagādāja viņas dēls Augustīns: ilgus gadus ar asarām acīs viņa lūdza Dievu par viņa atgriešanos. Sv. Monika ir sievas un mātes-kristietes, kas rūpējas arī par garīgiem labumiem, paraugs. Mira Ostijā 387. gadā. Sv. Monika ir visu māšu Debesu aizbildne.

28. augustā Baznīca svin sv. Augustīna, bīskapa un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Tagastē, Āfrikā, 354. gadā. Aizrāvās ar dažādiem filozofiskajiem strāvojumiem, taču, neatradis tajos dvēseles mieru, atgriezās un, sv. Ambrozija sprediķu un apustuļa Pāvila vēstuļu ietekmēts, pieņēma kristību Mediolanā 387. gada Lieldienās. Atgriezies no Āfrikas, vadīja askētisku dzīvi. Būdams ievēlēts par Hiponas bīskapu, 34 gadus cienīgi aprūpēja viņam uzticētos ticīgos. Ir atstājis daudzus teoloģiskos un apoloģētiskos darbus. Miris 430. gadā.

29. augustā kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Jāņa Kristītāja mocekļa nāves piemiņas dienu.

Svētīgu jums visiem un labu augusta mēnesi!

Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms šī gada augustā:
“Lai tiek pieņemti tādi ekonomiskie un politiskie lēmumi, kuri aizsargātu ģimeni, kas ir visas cilvēces dārgums!”