![\"terra_mariana\"](\"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/wp-content\/uploads\/2015\/01\/terra_mariana.jpg\")
1215. gad\u0101 p\u0101vesta Inocenta III sasaukt\u0101 Later\u0101na IV koncila laik\u0101 jaunkrist\u012bt\u0101 Livonijas zeme tika pasludin\u0101ta par Terra Mariana jeb Dievm\u0101tes zemi. 800 gadu laik\u0101 ir notiku\u0161as daudzas izmai\u0146as Eiropas un pasaules kart\u0113, tom\u0113r m\u0113s nevaram sevi atraut no v\u0113sturiskaj\u0101m sakn\u0113m, kas ir veidoju\u0161as v\u0113rt\u012bbas, k\u0101das mums ir \u0161odien.<\/p>\n
2018. gad\u0101 Latvijas valsts atz\u012bm\u0113s 100 gadu past\u0101v\u0113\u0161anu. \u0160ie divi atskaites punkti aicina m\u016bs p\u0101rdom\u0101t, kurp m\u0113s ejam un kas v\u0113lamies b\u016bt. Izv\u0113rt\u0113t, k\u0101du ce\u013ca gabalu esam nog\u0101ju\u0161i, ko varam uzskat\u012bt par palieko\u0161u bag\u0101t\u012bbu, bet pats galvenais \u2013 kurp v\u0113lamies doties t\u0101l\u0101k.<\/p>\n
Kristiet\u012bbas div\u0101s t\u016bksto\u0161gad\u0113s neskait\u0101mas tautas, tostarp m\u016bsu sen\u010di, ir sa\u0146\u0113mu\u0161i tic\u012bbas \u017e\u0113last\u012bbu un liku\u0161i \u0161ai tic\u012bbai uzzied\u0113t sav\u0101 ikdienas dz\u012bv\u0113. Katras tautas reli\u0123iozit\u0101t\u0113 var saskat\u012bt veidu, k\u0101 pie\u0146emt\u0101 tic\u012bba iemiesojusies kult\u016br\u0101, tikusi sludin\u0101ta, saprasta, izdz\u012bvota un nodota t\u0101l\u0101k. Tom\u0113r ir k\u0101da b\u016btiska at\u0161\u0137ir\u012bba starp t\u0101m taut\u0101m, kas saglab\u0101j\u0101s, un t\u0101m, kas izn\u012bka. T\u0101 ir atv\u0113rt\u012bba Labajai V\u0113stij. Terra Mariana jeb Livonijas konfeder\u0101cija ir daudzu gadu simtu liec\u012bba tam, ka esam cie\u0161i saist\u012bti ar Eiropas civiliz\u0101cijas kult\u016brtelpu.<\/p>\n
Latvijai ir vajadz\u012bga noteikta identit\u0101te pasaules kart\u0113, kur l\u012bdz\u0101s krist\u012bg\u0101m un latvisk\u0101m v\u0113rt\u012bb\u0101m past\u0101v kop\u0113ja valstisk\u0101 apzi\u0146a. Terra Mariana jubilejas gads sakr\u012bt ar noz\u012bm\u012bgu notikumu m\u016bsu atjaunot\u0101s valsts v\u0113stur\u0113 \u2013 pirmo reizi Latvija vad\u012bs prezident\u016bru Eiropas Padom\u0113. Ja ar ba\u017e\u0101m v\u0113rojam Eirop\u0101 pieaugo\u0161o liber\u0101lismu, un da\u017ei to izmanto, lai m\u016bs att\u0101lin\u0101tu no Eiropas idejas, tad j\u0101saprot, ka Eiropa b\u016bs t\u0101da, k\u0101du m\u0113s to veidosim, ar\u012b k\u0101 latvie\u0161i.<\/p>\n
Terra Mariana jubilejas gads \u2013 t\u0101 ir laba iesp\u0113ja atg\u0101din\u0101t sev ar\u012b atv\u0113rt\u012bbas un izl\u012bguma aktualit\u0101ti. Latvij\u0101, kurai v\u0113sturiski rakstur\u012bga multietniska un multikonfesion\u0101la sabiedr\u012bba, tradicion\u0101l\u0101s konfesijas var kalpot par noz\u012bm\u012bgu faktoru vienot\u012bbas un miera stabiliz\u0101cijai valst\u012b. Cilv\u0113kus \u0161\u0137e\u013c ne tik daudz kult\u016bras at\u0161\u0137ir\u012bbas vai v\u0113stures interpret\u0101cijas, cik fakts, vai tie sav\u0101 dz\u012bv\u0113 vad\u0101s p\u0113c Eva\u0146\u0123\u0113lija vai n\u0113. Laik\u0101, kad daudzviet pasaul\u0113 un ar\u012b m\u016bsu re\u0123iona kaimi\u0146os atkal risin\u0101s kar\u0161 un konflikts, v\u0113l jo vair\u0101k apzin\u0101simies, ka miers ir Dieva d\u0101vana un uzdevums.<\/p>\n
Terra Mariana jubilejas gads ir pamudin\u0101jums saskat\u012bt gar\u012bg\u0101s dimensijas b\u016btisko lomu katras tautas un indiv\u012bda att\u012bst\u012bb\u0101 un izaugsm\u0113. Jubilejas gads – tas ir aicin\u0101jums \u201cdoties dzi\u013c\u0101k\u201d (sal. Lk 5,4) gar\u012bgajos mekl\u0113jumos un dv\u0113seles ilgu un vajadz\u012bbu apzin\u0101\u0161an\u0101. \u0160odienas steidz\u012bgais dz\u012bves ritms nemit\u012bgi m\u016bs dzen uz priek\u0161u, tas liek darboties aizvien efekt\u012bv\u0101k un produkt\u012bv\u0101k, neatst\u0101jot laiku p\u0101rdom\u0101m, vai tam visam ir k\u0101da palieko\u0161a noz\u012bme. Cilv\u0113ks var b\u016bt patiesi laim\u012bgs tikai tad, ja vi\u0146a dz\u012bvei ir gar\u012bgs m\u0113r\u0137is, kuru atkl\u0101jam l\u016bg\u0161an\u0101, Sv\u0113tajos Rakstos, sakrament\u0101laj\u0101 dz\u012bv\u0113. Tad vi\u0146a tic\u012bba k\u013c\u016bst redzama ar\u012b ikdien\u0101 – l\u0113mumos, r\u012bc\u012bb\u0101 un attieksm\u0113.<\/p>\n
Terra Mariana jubileja nav iesp\u0113jama bez Dievm\u0101tes kl\u0101tb\u016btnes, kuras v\u0101rdu m\u016bsu zeme nes nu jau 800 gadus. Latvijas nelielaj\u0101 teritorij\u0101 ir daudzas Jaunavas Marijas godam velt\u012btas sv\u0113tvietas \u2013 Aglona, Skaistkalne, Sarka\u0146i un citas. Jubilejas gads ir aicin\u0101jums doties ce\u013c\u0101 – sv\u0113tce\u013cot uz viet\u0101m, kur ir sak\u0146ojusies m\u016bsu tautas tic\u012bba, piem\u0113ram, sv\u0113t\u0101 Meinarda salu Ik\u0161\u0137il\u0113. Latvijas un kaimi\u0146valstu kristie\u0161iem \u012bpa\u0161a ir Aglonas sv\u0113tvieta, kas pirms divdesmit gadiem tika pasludin\u0101ta par starptautiskas noz\u012bmes sv\u0113tvietu. Ik gadus t\u0101 pulc\u0113 neskait\u0101mus tuvum\u0101 un sve\u0161atn\u0113 dz\u012bvojo\u0161us m\u016bsu zemes d\u0113lus un meitas. Jubilejas gada ietvaros sv\u0113tce\u013cojums pie J\u0113zus M\u0101tes Aglon\u0101 b\u016bs \u012bpa\u0161s \u017e\u0113last\u012bbu laiks.<\/p>\n
Jubilejas gads saist\u0101s ar atlaidu pie\u0161\u0137ir\u0161anu. 2015. gad\u0101, ko p\u0101vests Francisks ir velt\u012bjis konsekr\u0113to personu identit\u0101tei un misijai, pilnas atlaidas ir iesp\u0113jams sa\u0146emt bazn\u012bc\u0101s, kuras apr\u016bp\u0113 orde\u0146u un kongreg\u0101ciju locek\u013ci. R\u012bgas arhidiec\u0113z\u0113 t\u0101s ir R\u012bgas sv\u0113t\u0101 Alberta, sv\u0113t\u0101 J\u0101zepa un sv\u0113t\u0101s Marijas Magdal\u0113nas bazn\u012bcas, k\u0101 ar\u012b Olaines Bezvain\u012bg\u0101s Jaunavas Marijas bazn\u012bca un Ik\u0161\u0137iles Bask\u0101ju Karmela m\u0101su orde\u0146a klosterbazn\u012bca. R\u0113zeknes-Aglonas diec\u0113z\u0113 \u2013 Daugavpils J\u0113zus Sirds, R\u0113zeknes S\u0101pju Dievm\u0101tes, Vi\u013cakas Vissv\u0113t\u0101s J\u0113zus Sirds un Vi\u013c\u0101nu sv\u0113t\u0101 Erce\u0146\u0123e\u013ca Mi\u0137e\u013ca bazn\u012bca, Jelgavas diec\u0113z\u0113 \u2013 Skaistkalnes Vissv\u0113t\u0101k\u0101s Jaunavas Marijas debes\u012bs uz\u0146em\u0161anas bazn\u012bca, Liep\u0101jas diec\u0113z\u0113 – Liep\u0101jas sv\u0113t\u0101 Dominika, Ventspils sv\u0113t\u0101 Krusta un Kuld\u012bgas Vissv\u0113t\u0101s Tr\u012bsvien\u012bbas bazn\u012bca. \u0160\u012bs atlaidas var ieg\u016bt l\u012bdz 2016. gada 2. febru\u0101rim un t\u0101s var velt\u012bt sev vai dv\u0113sel\u0113m \u0161\u0137\u012bst\u012btav\u0101. Atlaidu ieg\u016b\u0161anai ir j\u0101izpilda ierastie nosac\u012bjumi \u2013 j\u0101pieiet pie sakrament\u0101las gr\u0113ks\u016bdzes, j\u0101pie\u0146em sv\u0113t\u0101 Kom\u016bnija un j\u0101l\u016bdzas p\u0101vesta nodomos, k\u0101 ar\u012b p\u0113c sav\u0101m iesp\u0113j\u0101m j\u0101piedal\u0101s \u0161im gadam velt\u012btajos pas\u0101kumos Rom\u0101 vai viet\u0113j\u0101 Bazn\u012bc\u0101, dievbij\u012bgi apmekl\u0113jot diec\u0113zes katedr\u0101li vai citu diec\u0113zes b\u012bskapa noteikto sv\u0113tvietu, klostera bazn\u012bcu vai klauz\u016bras klostera kapelu un tur j\u0101piedal\u0101s kop\u012bg\u0101 Stundu litur\u0123ijas l\u016bg\u0161an\u0101 vai ar\u012b j\u0101pavada atbilsto\u0161u laiku dievbij\u012bg\u0101 sp\u0101rdom\u0101s, t\u0101s nosl\u0113dzot ar ,,T\u0113vs m\u016bsu”, ,,Tic\u012bbas apliecin\u0101jumu” un k\u0101du l\u016bg\u0161anu Jaunavas Marijas godam.<\/p>\n
Saist\u012bb\u0101 ar Terra Mariana jubileju Latvijas b\u012bskapu konference ir noteikusi, ka visa jubilejas gada garum\u0101 da\u013c\u0113jas atlaidas ir iesp\u0113jams sa\u0146emt, apmekl\u0113jot diec\u0113\u017eu katedr\u0101les vai Aglonas baziliku un izpildot to sa\u0146em\u0161anai ierastos nosac\u012bjumus.<\/p>\n
Latvijas tauta, kuras zemei ir dots \u0161is \u012bpa\u0161ais v\u0101rds – Terra Mariana, ir aicin\u0101ta vienm\u0113r palikt uztic\u012bga v\u0113rt\u012bb\u0101m un principiem, kurus ir ienesu\u0161i pirmie Kristus liecinieki. Krist\u012bg\u0101s v\u0113rt\u012bbas ir svar\u012bgas ne tikai katras personas dz\u012bv\u0113, bet t\u0101s ir ar\u012b valsts stipruma pamats. Gar\u012bgai atmodai, \u0123imenei, tic\u012bbai, zin\u0101\u0161an\u0101m ir j\u0101k\u013c\u016bst par m\u016bsu pamatv\u0113rt\u012bb\u0101m gan sagaidot Terra Mariana 800 gadi, gan m\u016bsu valsts 100 gadi p\u0113c da\u017eiem gadiem. Tas ir m\u016bsu pien\u0101kums – stiprin\u0101t savu tic\u012bbu, lai Dievs ir ar m\u016bsu valsti un tautu.<\/p>\n
Aicin\u0101m katru no jums un visus labas gribas cilv\u0113kus akt\u012bvi piedal\u012bties Terra Mariana gadam velt\u012btajos pas\u0101kumos, kas risin\u0101sies vis\u0101 Latvij\u0101, lai no jauna atkl\u0101tu un nostiprin\u0101tu Latvijas pieder\u012bbu sav\u0101m krist\u012bgaj\u0101m sakn\u0113m un v\u0113sturiskajam aicin\u0101jumam, ko tai ir uztic\u0113jis Dievs.<\/p>\n
Nov\u0113lot Dieva sv\u0113t\u012bbu Terra Mariana jubilejas gad\u0101,<\/p>\n
R\u012bgas arhidiec\u0113zes arhib\u012bskaps \u2013 metropol\u012bts
\n+ Zbig\u0146evs Stankevi\u010ds<\/p>\n
R\u0113zeknes – Aglonas diec\u0113zes b\u012bskaps
\n+ J\u0101nis Bulis<\/p>\n
Liep\u0101jas diec\u0113zes b\u012bskaps
\n+ Viktors Stulpins<\/p>\n
Jelgavas diec\u0113zes b\u012bskaps
\n+ Edvards Pavlovskis<\/p>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"
1215. gad\u0101 p\u0101vesta Inocenta III sasaukt\u0101 Later\u0101na IV koncila laik\u0101 jaunkrist\u012bt\u0101 Livonijas zeme tika pasludin\u0101ta par Terra Mariana jeb Dievm\u0101tes zemi. 800 gadu laik\u0101 ir notiku\u0161as daudzas izmai\u0146as Eiropas un pasaules kart\u0113, tom\u0113r m\u0113s nevaram sevi atraut no v\u0113sturiskaj\u0101m sakn\u0113m, kas ir veidoju\u0161as v\u0113rt\u012bbas, k\u0101das mums ir \u0161odien. 2018. gad\u0101 Latvijas valsts atz\u012bm\u0113s 100 gadu…<\/p>\n