{"id":901,"date":"2014-04-10T08:48:04","date_gmt":"2014-04-10T06:48:04","guid":{"rendered":"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/?p=901"},"modified":"2014-04-10T16:01:27","modified_gmt":"2014-04-10T14:01:27","slug":"triduum-trijdiena","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/?p=901","title":{"rendered":"Triduum &#8211; Trijdiena"},"content":{"rendered":"<h4>Tr\u012bs sv\u0113to Lieldienu dienu &#8211; Triduum noz\u012bmes skaidrojums<\/h4>\n<p align=\"justify\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"wp-image-904 alignleft\" style=\"border: 5px solid white;\" alt=\"triduum\" src=\"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/wp-content\/uploads\/2014\/04\/triduum-e1397111411810.jpg\" width=\"180\" height=\"180\" \/>Ko noz\u012bm\u0113 \u0161ie v\u0101rdi? T\u0101du latvie\u0161u valod\u0101 ta\u010du nav. J\u0101, tik tie\u0161\u0101m \u2013 nav. T\u0101d\u0113\u013c \u0161aj\u0101 rakst\u0101 m\u0113\u0123in\u0101\u0161u paskaidrot \u0161o v\u0101rdu j\u0113gu. Tiem ir patiesi dzi\u013c\u0161 saturs.<\/p>\n<p align=\"justify\">Dz\u012bvojam valst\u012b, kur\u0101 it k\u0101 nav noteiktas vado\u0161as krist\u012bg\u0101s konfesijas. Tom\u0113r sabiedr\u012bb\u0101 par t\u0101du tiek uzskat\u012bta luter\u0101\u0146u Bazn\u012bca. Tai ir liela ietekme uz sabiedrisko dz\u012bvi un cilv\u0113ku uzskatiem. \u0160\u012bs konfesijas nost\u0101ja faktiski ietekm\u0113 ar\u012b visu p\u0101r\u0113jo Bazn\u012bcu sv\u0113tku izpratni un to p\u0101rdz\u012bvo\u0161anu. Masu sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos tiek piemin\u0113ti luter\u0101\u0146iem (p\u0101rsvar\u0101) noz\u012bm\u012bgi sv\u0113tki un lietoti luter\u0101\u0146u litur\u0123iskie nosaukumi. Tas attiec\u0101s ar\u012b uz Lieldienu svin\u0113\u0161anu \u2013 var\u0113sim dzird\u0113t par Lielo (Cie\u0161anu) piektdienu un Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s sv\u0113tkiem. Bet vai tas ir viss, ko kristie\u0161i \u0161aj\u0101s dien\u0101s p\u0101rdom\u0101?<!--more--><\/p>\n<p align=\"justify\">Kaut gan interesanti b\u016btu apskat\u012bt da\u017e\u0101du konfesiju Lieldienu svin\u0113\u0161anas veidus, tom\u0113r t\u0101 k\u0101 \u0161is port\u0101ls (katedrale.lv) ir velt\u012bts \u012bpa\u0161i kato\u013ciem, tad \u0161eit apskat\u012bsim \u201cm\u016bsu\u201d Lieldienas. Kato\u013cu Bazn\u012bc\u0101 ar v\u0101rdu <i>Lieldienas<\/i> neapz\u012bm\u0113 k\u0101du vienu vai divas dienas, bet pat veselas tr\u012bs dienas \u2013 lat\u012b\u0146u valod\u0101 saucam t\u0101s par <i>Triduum<\/i> (burtiski \u2013 tr\u012bs dienas). K\u0101das dienas? Lai to saprastu, ir vajadz\u012bgs \u012bss ieskats litur\u0123isko kalend\u0101ru un laika skait\u012b\u0161anas veidu pasaul\u0113.<\/p>\n<p align=\"justify\">Krist\u012bgaj\u0101 pasaul\u0113 skait\u0101m dienas no pusnakts l\u012bdz pusnaktij, tas noz\u012bm\u0113, ka pusnakt\u012b p\u0101rejam uz n\u0101ko\u0161o dienu. Ta\u010du j\u016bdi skaita laiku cit\u0101d\u0101k \u2013 katra n\u0101ko\u0161\u0101 diena s\u0101kas plkst. 18:00 (p\u0113c m\u016bsu laika, jo vi\u0146iem tad ir 00:00), tad 12 stundas ilgst nakts un 12 stundas diena. Praktiski tas noz\u012bm\u0113, ka, piem\u0113ram, m\u016bsu pirmdienas vakars (s\u0101kot no 18:00) j\u016bdiem ir jau otrdiena \u2013 protams, \u0161eit run\u0101jam par litur\u0123isko laika skait\u012b\u0161anu.<\/p>\n<p align=\"justify\">Kato\u013cu Bazn\u012bca sv\u0113tku svin\u0113\u0161an\u0101 ir saglab\u0101jusi j\u016bdu laika skait\u012b\u0161anas veidu. Diem\u017e\u0113l sakar\u0101 ar to mums ir neliels apjukums litur\u0123isko dienu skait\u012b\u0161anas un to nosaukumu zi\u0146\u0101. Jo \u012bpa\u0161i labi to varam redz\u0113t, apskatot <i>Triduum<\/i> piem\u0113ru. M\u0113s esam pieradu\u0161i teikt <i>Liel\u0101 ceturtdiena<\/i>, <i>Liel\u0101 piektdiena<\/i>, <i>Liel\u0101 sestdiena<\/i>, <i>Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s sv\u0113tdiena<\/i>. Vienk\u0101r\u0161i saskaitot, san\u0101ks \u010detras dienas. Tom\u0113r, ja paraudz\u012bsimies no j\u016bdu laika izpratnes puses, tad ir tikai tr\u012bs dienas (naktis-dienas): piektdiena, sestdiena un sv\u0113tdiena.<\/p>\n<p align=\"justify\">Ta\u010du lietas b\u016bt\u012bba nav taj\u0101, k\u0101 m\u0113s saucam \u0161\u012bs dienas, vai k\u0101 m\u0113s t\u0101s skait\u0101m, bet gan taj\u0101, ka \u0161\u012bm dien\u0101m ir \u012bpa\u0161s raksturs. Nosaukums <i>Triduum<\/i> nav izv\u0113l\u0113ts nejau\u0161i. Kato\u013cu Bazn\u012bc\u0101 tulkojam to k\u0101 <i>Tr\u012bs sv\u0113t\u0101s dienas<\/i>, bet \u0161\u0101ds tulkojums neizsaka lietas b\u016bt\u012bbu. \u0160\u0137iet, vistuv\u0101k lat\u012b\u0146u valodas v\u0101rdam b\u016btu <i>Trijdiena<\/i> vai ar\u012b <i>Tr\u012bsdiena<\/i> (bet latvie\u0161u valod\u0101, ja nemaldos, t\u0101du v\u0101rdu nav). Tom\u0113r \u2013 pat lat\u012bniskais nosaukums run\u0101 par to, ka \u0161\u012bs tr\u012bs dienas veido it k\u0101 vienu dienu. <b>Ir svar\u012bgi to apzin\u0101ties.<\/b> Lieldienu svin\u0113\u0161ana ilgst tr\u012bs naktis-dienas \u2013 t\u0101 s\u0101kas Liel\u0101s ceturtdienas vakar\u0101 (18:00) un beidzas Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161an\u0101s sv\u0113tdienas vakar\u0101 (18:00).<\/p>\n<p align=\"justify\">\u0160o triju nakts-dienu vienot\u012bba \u012bpa\u0161\u0101 veid\u0101 izpau\u017eas l\u016bg\u0161anu noris\u0113. M\u0113s, kato\u013ci, katru sv\u0113to Misi ies\u0101kam un beidzam ar krusta z\u012bmi. <i>Triduum<\/i> laik\u0101 \u0161\u0101das krusta z\u012bmes ir tikai divas reizes: Liel\u0101s ceturtdienas dievkalpojuma s\u0101kum\u0101 un Lieldienu vigilijas (sestdienas vakar\u0101) beig\u0101s! <i>Triduum<\/i> ir \u012bpa\u0161s dievkalpojums \u2013 viens dievkalpojums, kas ilgst tr\u012bs dienas. Tie\u0161i t\u0101d\u0113\u013c lab\u0101kai Lieldienu nosl\u0113puma \u2013 m\u016bsu tic\u012bbas st\u016brakmens \u2013 izpratnei ir \u013coti svar\u012bgi censties (p\u0113c iesp\u0113jas) piedal\u012bties visos Lieldienu dievkalpojumos.<\/p>\n<p align=\"justify\">Paskat\u012bsimies tagad, kas notiek m\u016bsu bazn\u012bc\u0101s \u0161aj\u0101s nakts-dien\u0101s. Diem\u017e\u0113l da\u017e\u0101du apst\u0101k\u013cu d\u0113\u013c (piem\u0113ram, priesteru tr\u016bkums) ne visu, par ko \u0161eit las\u012bsim, ir iesp\u0113jams \u012bstenot m\u016bsu bazn\u012bc\u0101s, \u012bpa\u0161i laukos. Tom\u0113r tas nenoz\u012bm\u0113, ka nav iesp\u0113jams uzzin\u0101t, k\u0101 var\u0113tu b\u016bt un p\u0113c k\u0101 tiecamies.<\/p>\n<p align=\"justify\"><b>Pirm\u0101 Lieldienu nakts-diena<\/b><\/p>\n<p align=\"justify\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"size-full wp-image-907 alignright\" style=\"border: 5px solid white;\" alt=\"Vakarinas\" src=\"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/wp-content\/uploads\/2014\/04\/Vakarinas-e1397111896141.jpg\" width=\"300\" height=\"181\" \/>Lieldienas s\u0101kas ar Kunga P\u0113d\u0113jo vakari\u0146u misi, kas notiek Liel\u0101s ceturtdienas vakar\u0101. \u0160aj\u0101 dievkalpojum\u0101 m\u0113s atceramies Vissv\u0113t\u0101k\u0101 Sakramenta iest\u0101d\u012b\u0161anu, tas ir, to vakaru, kad Kungs J\u0113zus atst\u0101ja sevi pa\u0161u m\u0101cek\u013ciem (ar\u012b mums) zem maizes un v\u012bna z\u012bm\u0113m, k\u0101 ar\u012b priester\u012bbas sakramenta iest\u0101d\u012b\u0161anu. T\u0101p\u0113c, Lielaj\u0101 ceturtdien\u0101, ien\u0101kot bazn\u012bc\u0101, varam paman\u012bt, ka tabernakuls (vieta, kur parasti tiek glab\u0101ts Vissv\u0113t\u0101kais Sakraments) ir tuk\u0161s, k\u0101 ar\u012b to, ka alt\u0101ris ir atsegts \u2013 \u012bsi s\u0101kot, \u201cVissv\u0113t\u0101k\u0101 Sakramenta v\u0113l nav\u201d. Priesteris ir t\u0113rpts balt\u0101 sv\u0113tku orn\u0101t\u0101. L\u016bg\u0161anas, k\u0101 parasti, s\u0101kas ar krusta z\u012bmi, gr\u0113ku no\u017e\u0113las aktu un himnu <i>Gods Dievam augstumos<\/i>. L\u012bdz \u0161im br\u012bdim bazn\u012bc\u0101 skan \u0113r\u0123eles (vai citi instrumenti), bet v\u0113l\u0101k tos vairs neizmantojam, iz\u0146emot gad\u012bjumu, ja draudze patie\u0161\u0101m nav sp\u0113j\u012bga dzied\u0101t bez muzik\u0101la pavad\u012bjuma. T\u0101l\u0101k seko dienas l\u016bg\u0161ana un s\u0101kam las\u012bt izvilkumus no Sv\u0113tajiem Rakstiem. Las\u0101m par notikumiem, saist\u012btiem ar P\u0113d\u0113j\u0101m vakari\u0146\u0101m. P\u0113c spredi\u0137a (hom\u012blijas) notiek \u201ck\u0101ju mazg\u0101\u0161anas\u201d rits, t.i., priesteris mazg\u0101 k\u0101jas divpadsmit v\u012brie\u0161iem, l\u012bdz\u012bgi k\u0101 Kristus to ir dar\u012bjis divpadsmit apustu\u013ciem P\u0113d\u0113jo vakari\u0146u laik\u0101. T\u0101l\u0101k dievkalpojums turpin\u0101s k\u0101 parasti. Dievkalpojuma nobeigum\u0101 nav sv\u0113t\u012bbas, bet tikko konsekr\u0113tais Vissv\u0113t\u0101kais Sakraments tiek p\u0101rnests uz Kristus cie\u0161anu alt\u0101ri. M\u0113s esam aicin\u0101ti, lai (visu nakti l\u012bdz pat piektdienas dievkalpojumam) pie \u0161\u012b alt\u0101ra p\u0101rdom\u0101tu notikumus, kas risin\u0101j\u0101s \u0122etsemanes d\u0101rz\u0101. Var teikt, ka kop\u012bgaj\u0101s l\u016bg\u0161an\u0101s notiek \u201cp\u0101rtraukums\u201d, bet dievkalpojumu turpin\u0101m individu\u0101li (vislab\u0101k uz mai\u0146\u0101m, jo mums ir vajadz\u012bga atp\u016bta \u2013 kaut gan diez vai m\u0101cek\u013ci mier\u012bgi aizg\u0101ja gul\u0113t, kad Kristus tika apcietin\u0101ts). Atkal tiek atsegti bazn\u012bcas alt\u0101ri un, ja iesp\u0113jams, aiznesti krusti (ja ne, tad tie ir aizsegti) \u2013 t\u0101 ir z\u012bme tam, ka Kristus ir pa\u0146emts prom.<\/p>\n<p align=\"justify\">Kop\u012bg\u0101s l\u016bg\u0161anas ats\u0101kas Lielaj\u0101 piektdien\u0101, ieteicams ap 15:00, jo t\u0101 ir Kristus n\u0101ves stunda. Dievkalpojums ies\u0101kas bez krusta z\u012bmes, un priesteris, t\u0113rpts sarkan\u0101 (cie\u0161anu) orn\u0101t\u0101, pagodina alt\u0101ri (tas ir Kristus simbols), noliecoties t\u0101 priek\u0161\u0101. P\u0113c tam vi\u0146\u0161 nometas uz vaiga (vai ar\u012b ce\u013cos), bet m\u0113s visi \u2013 ce\u013cos, un br\u012bdi klusum\u0101 l\u016bdzamies. Tad piec\u0113lu\u0161ies turpin\u0101m dievkalpojumu ar dienas l\u016bg\u0161anu. Tai seko Dieva V\u0101rda litur\u0123ija, kuras laik\u0101 las\u0101m fragmentus no Sv\u0113tajiem Rakstiem par Kristus cie\u0161an\u0101m un n\u0101vi. Eva\u0146\u0123\u0113lija las\u012b\u0161anas laik\u0101 p\u0113c v\u0101rdiem par Kristus n\u0101vi visi nometamies ce\u013cos un br\u012bdi pavad\u0101m klus\u0101 l\u016bg\u0161an\u0101. P\u0113c spredi\u0137a (tom\u0113r t\u0101ds var ar\u012b neb\u016bt) seko \u012bpa\u0161a Visp\u0101r\u0113j\u0101 l\u016bg\u0161ana. Parasti \u0161\u012bs l\u016bg\u0161anas aizl\u016bgumus dzied diakons. P\u0113c katra aizl\u016bguma seko \u012bpa\u0161a l\u016bg\u0161ana. L\u016bdzamies par sv\u0113to Bazn\u012bcu, p\u0101vestu, vis\u0101m Bazn\u012bcas k\u0101rt\u0101m (b\u012bskapiem, priesteriem, diakoniem, klosterm\u0101s\u0101m un br\u0101\u013ciem un visiem tic\u012bgajiem), par katehumeniem (tiem, kas gatavojas krist\u012bbas sakramentam), kristie\u0161u vien\u012bbu, ebreju tautu, tiem, kas netic Kristum, tiem, kas netic Dievam, par valstu vad\u012bt\u0101jiem un par ciet\u0113jiem.<\/p>\n<p align=\"justify\">P\u0113c Visp\u0101r\u0113j\u0101s l\u016bg\u0161anas seko Krusta godin\u0101\u0161anas rits. Tas var s\u0101kties divos veidos. Parasti, pie alt\u0101ra tiek pienests aizsegts krusts, kur\u0161 pak\u0101peniski tiek atsegts, tr\u012bs reizes dziedot: \u201cL\u016bk, Krusta koks, kur\u0101 pacelts pasaules Pest\u012bt\u0101js!\u201d un katru reizi m\u0113s atbildam: \u201cN\u0101ciet, godin\u0101sim vi\u0146u\u201d. P\u0113c katras m\u016bsu atbildes, krusts tiek pacelts godin\u0101\u0161anai. Otrs godin\u0101\u0161anas veids ir atsegta krusta iene\u0161ana, tr\u012bs reizes apst\u0101joties (pie bazn\u012bcas durv\u012bm, bazn\u012bcas vid\u016b un pie alt\u0101ra), attiec\u012bgi dziedot min\u0113to tekstu un pace\u013cot krustu. Tad seko krusta godin\u0101\u0161ana. Priesteris un tic\u012bgie procesijas veid\u0101 tuvojas Krustam un atdod tam godu, vienreiz palokot ce\u013cus, vai izr\u0101dot k\u0101du citu cie\u0146as z\u012bmi saska\u0146\u0101 ar viet\u0113jiem ieradumiem, piem\u0113ram, krustu nosk\u016bpstot.<\/p>\n<p align=\"justify\">Tad seko tre\u0161\u0101 \u0161\u012b dievkalpojuma da\u013ca, proti, Sv\u0113t\u0101 Kom\u016bnija. Alt\u0101ris tiek apsegts, Vissv\u0113t\u0101kais Sakraments tiek atnests un viss notiek k\u0101 parast\u0101 sv\u0113t\u0101 Mis\u0113. <b>Tom\u0113r \u0161aj\u0101 dien\u0101 nav sv\u0113t\u0101s Mises!!!<\/b> M\u0113s turpin\u0101m vakar aizs\u0101kto dievkalpojumu. P\u0113c Kom\u016bnijas, Vissv\u0113t\u0101kais Sakraments tiek ielikts monstranc\u0113 un svin\u012bg\u0101 procesij\u0101 tiek p\u0101rnests uz Kristus kapa alt\u0101ri. Tur beidzas \u0161\u012bs dienas kop\u012bg\u0101s l\u016bg\u0161anas un ar\u012b \u0161oreiz netiek dota beigu sv\u0113t\u012bba. Alt\u0101ris atkal tiek atsegts, bet m\u0113s esam aicin\u0101ti palikt pie Kristus, jo l\u016bg\u0161anas turpin\u0101s individu\u0101li l\u012bdz Liel\u0101s sestdienas vakaram.<\/p>\n<p align=\"justify\"><b>Otr\u0101 Lieldienu nakts-diena<\/b><\/p>\n<p align=\"justify\">T\u0101\u00a0 s\u0101kas piektdien<b><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"size-full wp-image-908 alignright\" style=\"border: 5px solid white;\" alt=\"Krusti\" src=\"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/wp-content\/uploads\/2014\/04\/Krusti-e1397112000371.jpg\" width=\"300\" height=\"171\" \/><\/b>as vakar\u0101. Tas ir Bazn\u012bcas raud\u0101\u0161anas laiks. L\u016bk, Kristus ir miris. Labais J\u0113zus mums ir at\u0146emts. Bet tas ir ar\u012b cer\u012bbas laiks, jo ta\u010du Kristus pats teica, ka tre\u0161aj\u0101 dien\u0101 Vi\u0146\u0161 aug\u0161\u0101mcelsies. Tic\u012bbas apliecin\u0101jum\u0101 \u0161o laiku \u012bsi apz\u012bm\u0113jam ar v\u0101rdiem, ka Kristus ir \u201cnok\u0101pis ell\u0113\u201d.<\/p>\n<p align=\"justify\">Liel\u0101 sestdiena ir vien\u012bg\u0101 diena gad\u0101, kad no litur\u0123isk\u0101 viedok\u013ca nekas nenotiek. Tom\u0113r visu laiku esam aicin\u0101ti turpin\u0101t l\u016bg\u0161anas pie Vissv\u0113t\u0101k\u0101 Sakramenta individu\u0101li.<\/p>\n<p align=\"justify\"><b>Tre\u0161\u0101 Lieldienu nakts-diena<\/b><\/p>\n<p align=\"justify\">Sestdien vakar\u0101, p\u0113c saulrieta, s\u0101kas vissvin\u012bg\u0101kais no visiem dievkalpojumiem, k\u0101ds vien mums ir. S\u0101kas Lieldienu vigilija. Vigilija ir v\u0101rds no lat\u012b\u0146u valodas un noz\u012bm\u0113 \u201cb\u016b\u0161anu\u201d nomod\u0101. Ir j\u0101b\u016bt nomod\u0101, jo k\u0101 gan var \u201cpalaist gar\u0101m\u201d \u0161o nakti, kad Kristus ir aug\u0161\u0101mc\u0113lies!!! L\u016bg\u0161anas s\u0101kas ar Gaismas ritu pie ugunskura \u0101rpus bazn\u012bcas. Svar\u012bgi, lai patie\u0161\u0101m visi sapulc\u0113tos pie ugunskura, jo ta\u010du l\u016bdzamies visi kop\u0101 (protams, ja k\u0101ds nevar staig\u0101t, lai paliek bazn\u012bc\u0101). \u0160aj\u0101 vakar\u0101 katram no mums j\u0101ierodas ar sveci (vislab\u0101k ar savu krist\u012bbas sveci), bet ja mums sveces nav, tad varb\u016bt tom\u0113r varam k\u0101du iegad\u0101ties un kaut k\u0101 apz\u012bm\u0113t, lai t\u0101 mums kalpotu katru gadu. Ar\u012b \u0161oreiz m\u016bsu l\u016bg\u0161anas netiek ies\u0101ktas ar krusta z\u012bmi, jo t\u0101s turpina to pa\u0161u dievkalpojumu, kuru ies\u0101k\u0101m Lielaj\u0101 ceturtdien\u0101. Priesteris, tagad jau t\u0113rpts balt\u0101 sv\u0113tku orn\u0101t\u0101, sv\u0113t\u012b uguni, ta\u010du neapslacina to ar sv\u0113t\u012bto \u016bdeni. T\u0101 ir jaun\u0101 uguns \u2013 Dieva, Sv\u0113t\u0101 Gara, M\u016b\u017e\u012bg\u0101s uguns simbols, un no t\u0101s ar\u012b viss ies\u0101kas. No \u0161\u012bs uguns tiek iedegta Lieldienu svece. T\u0101 ir liela izm\u0113ros un, iesp\u0113ju robe\u017e\u0101s, izgatavota no t\u012bra vaska. \u0160\u012b svece ir \u012bpa\u0161a \u2013 t\u0101 ir Kristus simbols. \u201cT\u0101 d\u0101v\u0101 visiem savu gaismu un tom\u0113r neko nezaud\u0113 no sava mirdzuma\u201d (fragments no Lieldienu slavas himnas). \u0160\u012b svece vienm\u0113r ir kl\u0101t, kad notiek krist\u012bbas, tie\u0161i no t\u0101s aizdedzam savas krist\u012bbas sveces, t\u0101 mums ir ar\u012b kl\u0101t, kad atvad\u0101mies no \u0161\u012bs pasaules. Uz \u0161\u012bs sveces ir da\u017e\u0101di simboli, kurus parasti jau iepriek\u0161 sagatavojam un uzliekam, jo vienk\u0101r\u0161i v\u0113lamies, lai tie b\u016btu skaisti (svec\u0113 nemaz nav tik vienk\u0101r\u0161i kaut ko ieurbt). Simboli ir \u0161\u0101di: krusts, divi grie\u0137u alfab\u0113ta burti, kurus las\u0101m alfa (aug\u0161\u0101) un omega (apak\u0161\u0101), \u010detri cipari, kas veido pa\u0161reiz\u0113j\u0101 gada skaitli, un pieci \u010diekuri, kas simboliz\u0113 piecas Kristus br\u016bces. Vislab\u0101k, ja uz sveces tom\u0113r nav nek\u0101 \u2013 tad priesteris ar irbuli iez\u012bm\u0113 krustu sveces vask\u0101, sakot sekojo\u0161us v\u0101rdus: \u201cKristus vakar un \u0161odien\u201d (iez\u012bm\u0113 krusta vertik\u0101lo l\u012bniju), \u201cS\u0101kums un Beigas\u201d (iez\u012bm\u0113 krusta horizont\u0101lo l\u012bniju). P\u0113c tam vi\u0146\u0161 virs krusta ieraksta grie\u0137u burtu alfa (tas ir pirmais grie\u0137u alfab\u0113ta burts), sakot \u201cAlfa\u201d, bet zem krusta \u2013 burtu omega (tas ir p\u0113d\u0113jais grie\u0137u alfab\u0113ta burts), sakot \u201cun Omega\u201d. T\u0101l\u0101k tiek ierakst\u012bti \u010detri pa\u0161reiz\u0113j\u0101 gada cipari, kam seko v\u0101rdi: \u201cVi\u0146am pieder laiks \/ un m\u016b\u017e\u012bba. \/ Vi\u0146am gods un vald\u012b\u0161ana \/ visos m\u016b\u017eu m\u016b\u017eos. Amen.\u201d P\u0113c simbolu un z\u012bmju ierakst\u012b\u0161anas priesteris iesprau\u017e Lieldienu sveces vask\u0101 piecus smar\u017ez\u0101\u013cu graudus (\u010diekurus) krusta veid\u0101, teikdams: \u201cAr sav\u0101m sv\u0113taj\u0101m \/ un goda pilnaj\u0101m br\u016bc\u0113m \/ lai m\u016bs sarg\u0101 \/ un glab\u0101 \/ Kungs J\u0113zus Kristus. Amen.\u201d Skatoties uz pa\u0161u Lieldienu sveci vien, varam jau tik daudz p\u0101rdom\u0101t. Kristus bija vakar un ir \u0161odien, Vi\u0146\u0101 viss s\u0101kas un viss beidzas, Vi\u0146\u0161 ir pirmais un p\u0113d\u0113jais, Vi\u0146am pieder laiks un m\u016b\u017e\u012bba, gods un vald\u012b\u0161ana. Ar Vi\u0146a br\u016bc\u0113m esam gl\u0101bti.<\/p>\n<p align=\"justify\"><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" class=\"size-full wp-image-909 alignleft\" style=\"border: 5px solid white;\" alt=\"Resurrection\" src=\"http:\/\/salaspilsdraudze.lv\/wp-content\/uploads\/2014\/04\/Resurrection-e1397112118931.jpg\" width=\"300\" height=\"225\" \/>Tad no jaun\u0101s uguns priesteris iededz Lieldienu sveci, sac\u012bdams: \u201cLai Kristus, aug\u0161\u0101mc\u0113lies god\u012bb\u0101, apgaismo cilv\u0113ku sirdis un pr\u0101tus\u201d. T\u0101l\u0101k seko procesija ar Lieldienu sveci. V\u0113l pie ugunskura esot, priesteris pace\u013c sveci, dzied\u0101dams: \u201cKristus gaisma\u201d, uz ko visi atbildam: \u201cPateic\u012bba Dievam\u201d, un dodamies g\u0101jien\u0101, kura priek\u0161gal\u0101 tiek nesta svece. Pie bazn\u012bcas durv\u012bm, pace\u013cot sveci, otro reizi tiek dzied\u0101ts: \u201cKristus gaisma\u201d, bet m\u0113s atkal atbildam: \u201cPateic\u012bba Dievam\u201d. Tad visi aizdedzam savas sveces no Lieldienu sveces (nevis no s\u0113rkoci\u0146iem vai \u0161\u0137iltav\u0101m) \u2013 gaismu nododam viens otram un turpin\u0101m g\u0101jienu. Ien\u0101kot bazn\u012bc\u0101 paman\u0101m, ka apgaismojums ir izsl\u0113gts. Kad visi ir sapulc\u0113ju\u0161ies, priesteris, st\u0101vot pie alt\u0101ra, pagrie\u017eas pret tautu un, atkal pace\u013cot aug\u0161up Lieldienu sveci, dzied tre\u0161o reizi: \u201cKristus gaisma\u201d. M\u0113s atbildam: \u201cPateic\u012bba Dievam\u201d. \u0160ai br\u012bdi bazn\u012bc\u0101 tiek iedegts apgaismojums. Skatoties uz \u0161o procesiju kopum\u0101, varam redz\u0113t, ka Kristus gaisma ien\u0101k pasaul\u0113. S\u0101kum\u0101 tum\u0161a nakts un jaun\u0101 uguns, tad viena svece \u2013 Kristus, m\u016bsu sveces \u2013 m\u0113s, un visas bazn\u012bcas gaismas \u2013 pasaule. Pie Gaismas rita pieder ar\u012b Lieldienu slavas himna, kur\u0101 Bazn\u012bca izsaka savu prieku par t\u0101m \u017e\u0113last\u012bb\u0101m, ko Kristus ir atnesis tic\u012bgajiem. \u0160\u012b himna var b\u016bt dzied\u0101ta vai ar\u012b las\u012bta. T\u0101 ir \u013coti skaista un dzi\u013ca. Aicinu pacensties ieklaus\u012bties t\u0101s tekst\u0101. Himnas beig\u0101s varam nodz\u0113st sveces un aps\u0113\u017eamies, lai piedal\u012btos Dieva V\u0101rda litur\u0123ij\u0101.<\/p>\n<p align=\"justify\">\u0160aj\u0101 nakt\u012b uzklaus\u0101m un p\u0101rdom\u0101jam vair\u0101k las\u012bjumus nek\u0101 parast\u0101 sv\u0113tku dien\u0101 vai ar\u012b sv\u0113tdien\u0101. Kopum\u0101 ir paredz\u0113ti devi\u0146i las\u012bjumi (parasti ir \u201ctikai\u201d tr\u012bs), proti, septi\u0146i no Vec\u0101s Der\u012bbas un divi no Jaunas Der\u012bbas. Pastor\u0101lo apsv\u0113rumu d\u0113\u013c var las\u012bjumu skaitu samazin\u0101t, bet maz\u0101k par \u010detriem nedr\u012bkst b\u016bt. Las\u012b\u0161anai paredz\u0113tie Sv\u0113to Rakstu fragmenti ir \u0146emti no da\u017e\u0101d\u0101m B\u012bbeles gr\u0101mat\u0101m un tagad daudz par tiem nerakst\u012b\u0161u. Galvenais, lai zin\u0101tu, ka tie st\u0101sta par galvenajiem notikumiem pest\u012b\u0161anas v\u0113stur\u0113 vai ar\u012b skaidro m\u016bsu tic\u012bbas pamatus. P\u0113c katra las\u012bjuma seko psalms un l\u016bg\u0161ana, kuras laik\u0101 st\u0101vam k\u0101j\u0101s. Tom\u0113r p\u0113c sept\u012bt\u0101 las\u012bjuma no Vec\u0101s Der\u012bbas, psalma un l\u016bg\u0161anas, notiek kaut kas neparasts. L\u016bk, s\u0101kam dzied\u0101t himnu <i>Gods Dievam augstumos<\/i>. Atkal skan \u0113r\u0123eles un bazn\u012bcas zvani, pasauli piepilda prieks. Beidzas Vec\u0101s Der\u012bbas pravietojumi un pasaul\u0113 ien\u0101k Kristus, jo \u0161\u012b himna mums atg\u0101dina par Kristus dzim\u0161anas sv\u0113tkiem. T\u0101l\u0101k seko dienas l\u016bg\u0161ana un tiek las\u012bts fragments no sv. P\u0101vila v\u0113stules romie\u0161iem, kur\u0101 ir teikts par m\u016bsu viscie\u0161\u0101ko vienot\u012bbu ar J\u0113zu Kristu \u2013 caur krist\u012bbu esam iegremd\u0113ti Vi\u0146a n\u0101v\u0113 un kop\u0101 ar Vi\u0146u ar\u012b dz\u012bvosim m\u016b\u017e\u012bgi. Tad, p\u0113c vair\u0101k nek\u0101 \u010detrdesmit dienu p\u0101rtraukuma, bazn\u012bc\u0101 atskan dzied\u0101jums <i>Alleluja<\/i> \u2013 tas ir prieks par Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161anos, un tiek las\u012bts fragments no Eva\u0146\u0123\u0113lija, kas st\u0101sta par \u0161o notikumu. T\u016bl\u012bt p\u0113c Eva\u0146\u0123\u0113lija las\u012bjuma priesteris saka hom\u012bliju un p\u0113c t\u0101s uzs\u0101k Krist\u012bbas litur\u0123iju.<\/p>\n<p align=\"justify\">Priesteris dodas pie krist\u012bbu avota (ja t\u0101ds bazn\u012bc\u0101 ir un ja tas ir aizsniedzams tic\u012bgo skatieniem). Cit\u0101di trauks ar \u016bdeni tiek ienests un nolikts uz galdi\u0146a pie alt\u0101ra. Tad tiek aicin\u0101ti katehumeni, ja t\u0101di ir. Vi\u0146us atved krustvec\u0101ki. Ja ir krist\u0101mi mazi b\u0113rni, tad vec\u0101ki kop\u0101 ar krustvec\u0101kiem vi\u0146us atnes sapulc\u0113ju\u0161\u0101s Bazn\u012bcas priek\u0161\u0101. Neatkar\u012bgi no t\u0101 vai ir krist\u0101mie vai n\u0113, tiek uzs\u0101kta Visu Sv\u0113to lit\u0101nijas dzied\u0101\u0161ana. \u0160\u012bs lit\u0101nijas laik\u0101 visi st\u0101vam k\u0101j\u0101s, jo ir Lieldienu laiks! Tad tiek sv\u0113t\u012bts krist\u012bbas \u016bdens. Attiec\u012bg\u0101 l\u016bg\u0161ana parasti ir dzied\u0101ta, un t\u0101s beig\u0101s \u016bden\u012b tiek iegremd\u0113ta Lieldienu svece \u2013 Dievs caur Kristu sv\u0113t\u012b \u016bdeni un dod Sv\u0113to Garu. Ja ir krist\u0101mie, seko krist\u012bbas. P\u0113c tam notiek kop\u012bga m\u016bsu krist\u012bbas sol\u012bjumu atjauno\u0161ana. St\u0101v\u0113dami k\u0101j\u0101s un turot rok\u0101s iedegtas sveces (patie\u0161\u0101m ir labi, ja t\u0101s ir m\u016bsu krist\u012bbas sveces vai vismaz katru gadu t\u0101s pa\u0161as \u2013 jo tas skaidr\u0101k atkl\u0101j saist\u012bbu starp Lieldien\u0101m un m\u016bsu krist\u012bbu), atsak\u0101mies no \u013caun\u0101 gara un apliecin\u0101m m\u016bsu tic\u012bbu, kop\u012bgi atbildot uz priestera uzdotajiem jaut\u0101jumiem. Beig\u0101s tiekam apslac\u012bti ar sv\u0113t\u012bto \u016bdeni, t\u0101pat k\u0101 tas da\u017eviet notiek sv\u0113tdienas Mis\u0113. P\u0113c visp\u0101r\u0113j\u0101s l\u016bg\u0161anas priesteris dodas pie alt\u0101ra un parast\u0101 k\u0101rt\u012bb\u0101 uzs\u0101k euharistisko litur\u0123iju. T\u0101l\u0101k viss notiek k\u0101 parasti, un Mises beig\u0101s ir dota ar\u012b sv\u0113t\u012bba \u2013 un tikai tad nosl\u0113dzas tr\u012bs dienu dievkalpojums!<\/p>\n<p align=\"justify\">Bet t\u0101 k\u0101 m\u0113s gribam ar\u012b dal\u012bties ar m\u016bsu prieku par Kristus aug\u0161\u0101mcel\u0161anos ar citiem, notiek ar\u012b svin\u012bga procesija, kur\u0101 tiek nesti Vissv\u0113t\u0101kais Sakraments, Lieldienu svece un aug\u0161\u0101mc\u0113lu\u0161\u0101 Kristus statuja. \u0160\u012b procesija var notikt p\u0113c vakara dievkalpojuma nobeiguma, vai ar\u012b pirms pirm\u0101s Sv\u0113t\u0101s Mises sv\u0113tdien\u0101 \u2013 vadoties p\u0113c pastor\u0101lajiem apst\u0101k\u013ciem.<\/p>\n<p align=\"justify\">\u0160is raksts nav paredz\u0113ts k\u0101 pilns izkl\u0101sts par to, kas notiek \u0161o Triju sv\u0113to dienu laik\u0101. Cerams, ka n\u0101ko\u0161ajos gados var\u0113sim vair\u0101k iedzi\u013cin\u0101ties atsevi\u0161\u0137\u0101s t\u0113m\u0101s. \u0160oreiz m\u0113\u0123in\u0101ju mums visiem atg\u0101din\u0101t, cik svar\u012bgi ir redz\u0113t \u0161\u012bs dienas kop\u0101 un censties t\u0101s ar\u012b t\u0101 p\u0101rdz\u012bvot. \u0160\u012bs dienas patie\u0161\u0101m ir vissvar\u012bg\u0101k\u0101s Bazn\u012bcas litur\u0123iskaj\u0101 gad\u0101 un m\u016bsu gar\u012bgaj\u0101 dz\u012bv\u0113. To izpratne un piedal\u012b\u0161anas taj\u0101s noteikti mums visiem nes\u012bs bag\u0101t\u012bgus aug\u013cus, ko visiem ar\u012b no sirds nov\u0113lu.<\/p>\n<div align=\"justify\">Priesteris, dominik\u0101\u0146u t\u0113vs Oskars Jablo\u0146skis OP.<\/div>\n<div align=\"justify\">2009. gada 9. apr\u012bl\u012b.<\/div>\n<div align=\"justify\">P\u0101rpublic\u0113ts No <a href=\"http:\/\/www.katedrale.lv\" target=\"_blank\">www.katedrale.lv<\/a><\/div>\n<div align=\"justify\"><a href=\"http:\/\/www.katedrale.lv\/index.php?id=2992\" target=\"_blank\">http:\/\/www.katedrale.lv\/index.<wbr \/>php?id=2992<\/a><\/div>\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>Tr\u012bs sv\u0113to Lieldienu dienu &#8211; Triduum noz\u012bmes skaidrojums Ko noz\u012bm\u0113 \u0161ie v\u0101rdi? T\u0101du latvie\u0161u valod\u0101 ta\u010du nav. J\u0101, tik tie\u0161\u0101m \u2013 nav. T\u0101d\u0113\u013c \u0161aj\u0101 rakst\u0101 m\u0113\u0123in\u0101\u0161u paskaidrot \u0161o v\u0101rdu j\u0113gu. Tiem ir patiesi dzi\u013c\u0161 saturs. Dz\u012bvojam valst\u012b, kur\u0101 it k\u0101 nav noteiktas vado\u0161as krist\u012bg\u0101s konfesijas. Tom\u0113r sabiedr\u012bb\u0101 par t\u0101du tiek uzskat\u012bta luter\u0101\u0146u Bazn\u012bca. Tai ir&#8230;<\/p>\n<p class=\"more-link-wrap\"><a href=\"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/?p=901\" class=\"more-link\">Read More<span class=\"screen-reader-text\"> &ldquo;Triduum &#8211; Trijdiena&rdquo;<\/span> &raquo;<\/a><\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"ngg_post_thumbnail":0,"footnotes":""},"categories":[17],"tags":[],"class_list":["post-901","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-jaunumi"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/901","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcomments&post=901"}],"version-history":[{"count":10,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/901\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":915,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=\/wp\/v2\/posts\/901\/revisions\/915"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fmedia&parent=901"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Fcategories&post=901"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/salaspilsdraudze.lv\/index.php?rest_route=%2Fwp%2Fv2%2Ftags&post=901"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}