Novenna sv. Jāzepam (uzsāk 10.martā)

joseph-dailyBaznīcas tradīcija – sagaidīt Sv. Jāzepa svētkus   ar   Novennu (uzsāk 10.martā).

Pirmā diena (10.marts) – Jāzeps labs un taisnīgs vīrs

No Sv. Mateja Evaņģēlija (1, 18-19)

“Ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara. Bet Jāzeps, viņas vīrs, būdams taisnīgs un negribēdams viņai neslavu celt, gribēja viņu slepeni atstāt.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Jau pirms tikšanās ar Mariju Jāzeps bija svēts. Jēzus ir mūžīgais Dieva Vārds, Jaunava Marija – Bezvainīgi Ieņemtā; Jāzeps bez šaubām ir apdāvināta persona, taču viņa svētums ir ikdienišķs, bez brīnumdarīšanas iespējām.

To noteikt ir vienkārši: Brīdī, kad Dievs runā caur Jāzepu, nerunā caur kādu Eņģeli kā tas notiek ar Jaunavu Mariju, bet caur redzējumu sapnī. Un ir svarīgi mums to saprast tādēļ ka, tad kad pieminam svētumu, mēs runājam par ikdienišķu svētumu un tas ir –  Mīlestību uz Kungu un pilnīgu atvērtību Dieva gribai. Tas ir tas, kas piemīt Sv. Jāzepam.” (Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep’, labais un taisnīgais vīrs, dari, lai mēs vērstos pie Tevis kā pie ikdienišķās dzīves parauga un vadi mūsu ikdienas dzīvi svētumā, nemitīgi meklējot personīgas attiecības ar Jēzu un Mariju. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Otrā diena (11.marts) – Jāzeps Marijas laulātais draugs un Baznīcas sargātājs

No Sv.Mateja Evaņģēlija (1, 20-21)

“Kamēr Jāzeps par to domāja, lūk, Kunga eņģelis parādījās viņam sapnī, sacīdams: Jāzep, Dāvida dēls, nebīsties pieņemt savu sievu Mariju, jo kas viņā iedzimis, ir no Svētā Gara. Viņa dzemdēs Dēlu, un tu nosauksi Viņu vārdā Jēzus, jo Viņš atpestīs savu tautu no tās grēkiem.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Sv. Jāzeps ir Baznīcas aizbildnis un it īpaši priesteru aizbildnis. Jaunava Marija ir pirmā laje Baznīcā un tāpat kā visi Baznīcas locekļi piedalās Kristus priesterībā īpaši mistiskā veidā.

Sv. Jāzeps, kas ir Marijas sargātājs un aizstāvis, loģiski, ka kļūst par visu to aizstāvi, kas ir ietērpti  priesterībā caur kristību. Tātad veltīšanās Sv.Jāzepam no mūsu puses, no visas Baznīcas puses, vajadzētu kļūt vēl patiesākai un dziļākai, izjustākai, izplatītākai, un viņu, kas ir tik cieši blakus

Jaunavai Marijai, nepieciešams lūgt, lai ir kā aizbildnis mūsu dzīvē.”(Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep, Marijas vīrs un Baznīcas aizbildnis, uzturi mūs mūsu vājumā un grūtībās, visus kas ir kristīti un dzīvo cerībā Tavā aizbildniecībā.

Dāvā visiem priesteriem un taviem bērniem stiprumu, uzticību un drosmi, lai patiesā brāļu mīlestībā soļotu pa Baznīcas ceļu. Caur Jēzu Kristu Mūsu Kungu.

Trešā diena (12.marts) – Jāzeps paklausīgs Dieva gribai

No Sv.Mateja Evaņģēlija (1, 22-24)

“Bet tas viss ir noticis, lai piepildītos, ko Kungs runājis caur pravieti, kas saka: Lūk, jaunava ieņems savās miesās un dzemdēs Dēlu, un nosauks Viņu vārdā Emanuēls, kas ir tulkots: Dievs ar mums. Bet Jāzeps, uzmodies no miega, darīja tā, kā Kunga eņģelis bija viņam pavēlējis, un pieņēma savu sievu”.

No G.Džakvintas rakstiem

“Jāzeps ir vīrs ar nebeidzamiem sapņiem, nevainojamu paklausību

Ir vīrs, kas paliek nepamanāms, ir kā ēna, kas piesedz Mariju un Jēzu; brīdī, kad parādās saule, kas ir Jēzus, ēna izgaist.

Kad nomiris? Kā nomiris? Kur? Nav svarīgi, Jāzeps izpildīja savu misiju, kā skices pēdējā noslēdzošā līnija, kurai jāizgaist un viņš izgaist.” (Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep, paklausīgais kalps dievišķai gribai, palīdzi mums izprast Dieva Mīlestības lūgumu mūsu ikdienas dzīvē; mūsu “Lai notiek!” un paklausīgu un paļāvīgu “jā” Tēvam, lai spētu atkārtot Jēzus tikumus; lēnprātību un pazemību. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Ceturtā diena (13.marts) –  Jāzeps – piemērs drosmei

No Sv.Mateja Evaņģēlija (2,13-15)

“Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī, sacīdams: Celies un ņem Bērnu un Viņa Māti, un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tev sacīšu, jo notiks, ka Herods meklēs Bērnu nonāvēšanai! Viņš, uzcēlies naktī, paņēma Bērnu un Viņa māti un aizgāja uz Ēģipti. Un viņš bija tur līdz Heroda nāvei, lai izpildītos, ko Kungs ir sacījis caur pravieti, kas priekšsludināja: No Ēģiptes es aicināju savu Dēlu.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Iesim pie Jāzepa, lūdzot viņam drosmi lielās lietās (…). Tādēļ ka mums ir vajadzīga drosme, lai izietu ārpusē, izietu pasaulē.

Pasaulē kāda tā ir šodien, kur valda cietsirdība, narkotikas, netaisnīgums, visvarenība. Drosmi, lai teiktu, ka visiem, visiem jākļūst svētiem.

Tikai viena kripatiņa svētuma neprātības vai cerības mums var dot spēku runāt par tik lielu un sarežģītu lietu.” (Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep’, drosmes piemērs, esam bailīgas radības pieķērušās mazām lietām, dāvā mums drosmi un uzdrīkstēšanos uz lielām lietām un saglabā mūsos “neprātības” kripatiņas, lai mēs nenogurstoši sludinātu cerību pasaulei – visi svēti un visi brāļi-. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Piektā diena (14.marts) – Jāzeps, dievišķā pārņemts

No Sv.Mateja Evaņģēlija (2,19-21)

“Bet pēc Heroda nāves, lūk, Kunga eņģelis Ēģiptē parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: Celies un ņem Bērnu un Viņa māti, un ej uz Izraēļa zemi, jo miruši ir tie, kas tiecās pēc Bērna dvēseles. Un viņš piecēlās, ņēma Bērnu un Viņa māti un iegāja Izraēļa zemē.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Jāzeps pieņem Dieva gribu, kas viņam atklājās vienkāršā veidā, dzīvo kopā ar Mariju, kā bija vienojušies,un paļāvībā gaida notikumus, kas sekos.

Jāzeps, dievišķā spēka pārņemts, ir piemērs mums, kādai vajadzētu būt mūsu saistībai ar dievišķo, tad patiešām dzīvosim mūsu kristiešu sūtību.

Kad ienākam kādā kapelā vai Baznīcā, kur ir Vissvētākais Sakraments, mums vajadzētu izjust īpašu gaisotni, ka tā ir īpaša pasaule, jauna pasaule, noslēpumu un ticības pasaule. Mums tas gadās retas reizes, bet Jāzepam tā bija situācija vienmēr: viņš bija pārņemts ar ticības noslēpumu.” (Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep, ticības noslēpuma pārņemts, dāvā mums Tavu dievišķi pārņemto sirdi, dari mūs par Kristus lieciniekiem šai pasaulē. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Sestā diena (15.marts)– Jāzeps pazemīgs un kluss vīrs

No Sv.Mateja Evaņģēlija (2, 22-23)

“Bet izdzirdis, ka Arhelaus valda Jūdejā, sava tēva Heroda vietā, Jāzeps baidījās tur iet un, sapnī pamācīts, aizgāja Galilejas daļā. Un nogājis Viņš dzīvoja pilsētā, kura saucās Nācarete, lai izpildītos, ko pravietis bija sacījis: Viņš tiks saukts Nācarietis.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Viena no visraksturīgākajām Jāzepa īpašībām ir pazemība, palikt neievērotam Dieva darbu priekšā, kad ir paveikts tas, ko Dievs ir uzticējis; arī mūsu uzdevumu var pārtraukt jebkurā dzīves brīdī, jebkurā dzīves situācijā. Par velti esam saņēmuši un kad Kungs mūs lūdz” atkāpties”, palikt neievērotiem, atcerēsimies Svēto Jāzepu.” (Homīlijas)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep’ pazemīgais un klusais vīrs, māci mūs padarīt auglīgas dāvanas, ko Labais Dievs mums uzticējis, dāvā mums pazemību palikt neievērotiem, lai dotu iespēju augt citiem, ar prieku, ar mieru, bez sūkstīšanās. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Septītā diena (16.marts)– Jāzeps vienkāršs vīrs un godīgs strādnieks

No Sv.Lūkasa Evaņģēlija (2,1.4-5)

“Jau daudzi mēģinājuši uzrakstīt nostāstus par notikumiem, kas risinājušies mūsu vidū. Lai tu pārliecinātos tās mācības patiesībā, kurā tu esi mācīts. Jūdejas ķēniņa Heroda laikā dzīvoja kāds Abijas kārtas priesteris, vārdā Zaharijs, un viņa sieva, vārdā Elizabete, no Ārona cilts.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Jāzeps pildīja godīgi savu amatu, pieticīgu, taču ļoti nozīmīgu, jo pilsētiņā, kur bija tikai dažas nelielas mājas, galdnieks bija tas, kas darīja visādus darbus.  Ja bija vajadzīgs pildīja arī atslēdznieka pienākumus. Nedomāju, ka būtu arī kāda konkurence ar otru galdnieku, jo ar vienu jau bija par daudz. Jāzeps godīgi pildīja savu darbu vienkāršībā, nabadzībā un Jēzus mācās šai amatā un padara to vajadzīgu un nepieciešamu, jo pilsētā ir vajadzīgs galdnieks un atslēdznieks.” (Jēzus dvēseles noslēpumi, Rekolekcijas, nepublicēts)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Svētais Jāzep’, godīgais strādniek’, dāvā mums, iekļautiem Tēva Atpestīšanas plānā, nenogurstoši strādāt apslēptībā; svētdari mūsu darba stundas, ko Tev veltam un dari, lai mēs mīlestībā pārvērstu pasauli. Caur Kristu Mūsu Kungu.

 Astotā diena (17.marts) – Jāzeps mazā Jēzus tēvs

No Sv. Lūkasa Evaņģēlija (2, 41-43. 46-49)

Jēzus vecāki Lieldienu svētkos ik gadus gāja uz Jeruzalemi. Un tie, kad Viņš bija divpadsmit gadus vecs, pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzalemi. Un kad viņi, izbeidzoties svētku dienām, atgriezās atpakaļ, bērns Jēzus palika Jeruzalemē, bet Viņa vecāki to nezināja. Un notika, ka pēc trim dienām tie Viņu atrada sēžam dievnamā starp rakstu mācītājiem, tos uzklausot un tiem jautājot. Un visi, kas Viņu dzirdēja, bija pārsteigti par Viņa gudrību un atbildēm. Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.  Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva”.

No G.Džakvintas rakstiem

“Jēzus paliek Jeruzālemes templī, kamēr abi vecāki jau bija dienas gājuma attālumā ceļā uz Nācareti, pēc trīs dienu meklējumiem Viņu atrod un Jaunava Marija, protams ar delikātu mātišķu maigumu, jo ir Dieva Māte un Bezvainīgi Ieņemtā, viņam pārmet un saka: Dēls, kāpēc Tu mums to nodarīji? Lūk, Tavs tēvs un es esam sarūgtināti par to, ko nodarīji.

Caur šo gadījumu Jaunava Marija atklāj savu mātišķību un savukārt Svētais Jāzeps savu tēvišķo gādību.

Pēc šīs epizodes Sv.Lūkass turpina: gāja viņiem līdzi uz Nācareti un bija paklausīgs,dzīvojot vienkāršu dzīvi nabadzībā un darbā, tāpat kā visi citi bērni viņa vecumā šai mazajā , nabadzīgajā pilsētiņā. Bet šai dzīvei piemita tāda bagātība un prieks, miers un sevis dāvāšana, kas patiešām vērta šo ģimeni kā paraugu visiem, kuras pamatā bija dievišķās un cilvēciskās harmonijas veselums.” (Par tevi teic’ apbrīnojamas lietas, Pro Sanctitate izdevums)

Kluss brīdis pārdomām

Lūgsimies

Svētais Jāzep’Nācaretes ģimenes Dieva tēvišķās Mīlestības izpausme, iemāci mums būt mūsu ģimenēs un mūsu uzturēšanās vietās personām, kas dāvā prieku, mieru un saskaņu. Caur Kristu Mūsu Kungu.

Devītā diena (18.marts)– Jāzeps ar Jēzu un Mariju

No Sv.Lūkasa Evaņğēlija (2, 51 – 52)

“Jēzus gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī. Un Jēzus pieņēmās gudrībā un gados, un žēlastībā pie Dieva un cilvēkiem.”

No G.Džakvintas rakstiem

“Iedomājieties, ko Jaunavai Marijai nozīmēja saprast, ka viņai ir dēls – Mūžīgi Iemiesotais Vārds. Viņa to pilnīgi apzinājās.

Kā māte, kas vēl labu un mīl savu dēlu, tāpat arī Jaunava Marija mīlēja Jēzu, kurš bija Mūžīgais Dieva Dēls. Un Svētais Jāzeps? Viņam blakus atradās Bezvainīgi Ieņemtā. Piemita bijība to uzlūkot, cik pārāka par viņu tā bija.Un ko var teikt par Jēzu, Dieva Dēlu?

Taču vienlaicīgi blakus šim neizsakāmajam augstuma redzējumam ir šī patiesā vienkāršība, sevis dāvāšana citiem, atvērtība.

Pilnīgs dievišķās un cilvēciskās dabas savienojums.”

(Par tevi teicapbrīnojamas lietas, Pro Sanctitate izdevums)

Kluss pārdomu brīdis

Lūgsimies

Nācaretes Svētā ģimene, māci mums pazemību un strādīgumu; Trīsvienīgā Mīlestība, lai mājo katras ģimenes sirdī un lai šī mīlestība pārveidotu sabiedrību un tajā valdītu miers. Caur Jēzu Kristu Mūsu Kungu.

Ak, Marijas Bezvainīgā Sirds,
jebkura svētuma dzīvais paraugs,
dod visiem saviem bērniem
paļāvību kļūt svētiem.