Balstoties uz Kanonisko Tiesību Kodeksu, Baznīcā pavisam ir 10 obligāti svināmās dienas, kas neiekrīt svētdienās. „
… svinamas ir sekojošas dienas:
- 25.decembris, mūsu Kunga Jēzus Kristus dzimšanas svētki,
- 1.janvāris, Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dieva Mātes svētki,
- 6.janvāris, Kunga parādīšanās svētki jeb Epifānija,
- 19.marts, svētā Jāzepa diena,
- Kunga debeskāpšanas svētki,
- Vissvētā Sakramenta svētki,
- 29.jūnijs, svēto apustuļu Pētera un Pāvila svētki,
- 15.augusts, Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki,
- 1.novembris, Visu svēto diena,
- 8.decembris, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.” (KTK, 1246. kanona § 1, KBK 2177)
“Pirmais Baznīcas bauslis (“Tev būs svētdienās un svētku dienās piedalīties Svētajā Misē un atturēties no smagiem darbiem”) no ticīgajiem prasa svētīt dienu, kurā godinām Kunga augšāmcelšanos, kā arī dienas, kurās norisinās galvenās liturģiskās svinības, kas godina Kunga, Vissvētākās Jaunavas Marijas un svēto noslēpumus, pirmām kārtām piedaloties Euharistijā, kurā pulcējas kristīgā kopiena. Tāpat šis bauslis prasa arī atturēties no tiem darbiem un pasākumiem, kas var traucēt šo dienu svētīšanu.” (KTK, no 1246.-1248. kanonam; KBK 2042)
Noteikumi, kas nosaka piedalīšanos šajos svētkos ir tādi pat, kā attiecībā uz svētdienu. Ja obligāti svinamie svētki, kuri iekrīt darbadienā ir reizē arī mūsu darba diena, tad protams nebūs morālisks pārkāpums, ja neaiziesim uz sv. Misi un strādāsim. Ja tomēr mums bija iespēja obligātajos svētkos atturēties no smagiem darbiem un aiziet uz svēto Misi, bet mēs to neizdarījām, mēs esam izdarījuši grēku, ko vajag izsūdzēt grēksūdzē.
Galvenie draudzes svētki ir Rožukroņa Karalienes svētki, kas mūsu draudzē tiek svinēti 7.oktobrim tuvākajā svētdienā.