Latvijas Bīskapu konference par ticīgo dalību Svētajā Misē

Posted on By Salaspils draudze

Jau kādu laiku no Latvijas ticīgo un priesteru puses tika aktualizēts jautājums par to, kā jārīkojas ticīgajiem dažos Svētās Mises brīžos. Tie dažādās draudzēs bija atšķirīgi un izraisīja zināmu nesaprašanos. Šis jautājums ir gana būtisks, kaut arī kādam varbūt šķiet – kāda starpība, kurā draudzē kā liturģija tiek piedzīvota. Kādēļ tas ir būtisks nevis otršķirīgs jautājums?

Liturģijā draudze un Baznīca vienojas kopīgā lūgšanā. Mēs kā indivīdi sanākam kopā, lai lūgtos kā viena tauta, to mēs izpaužam, lūdzoties vienā balsī, vienotā stājā. Pievienojam Latvijas Bīskapu konferences izstrādātās kārtības svarīgākos punktus, kuri tika apstiprināti, vienādojot ticīgo dalību Svētajā Misē:

1. Grēku nožēlas akts

Priesteris: Es atzīstos…

Visi: visvarenajam Dievam un jums, brāļi un māsas, ka es daudz esmu grēkojis ar domām, vārdiem, darbiem un nolaidību. Mana vaina, mana vaina, (tikai trešo reizi sit krūtīs) mana vislielākā vaina. Tādēļ es lūdzu Vissvētāko Jaunavu Mariju, visus eņģeļus un svētos, un jūs, brāļi un māsas, aizlūgt par mani Kungu, mūsu Dievu.

Read More “Latvijas Bīskapu konference par ticīgo dalību Svētajā Misē” »

Bīskaps, priesteri

Draudzes vēsture

Posted on By Salaspils draudze
Sv.Jura_baznica

“Indriķa hronika” vēsta, ka katoļu misionārs, vēlākais bīskaps Sv. Meinards pirmo mūra pili un baznīcu Latvijā 1185. gadā cēla Ikšķilē, bet otru 1186. gadā – mazajā, tagad applūdušajā saliņā Holme. Kopš XIII gs. vidus tā saukta Kirchholme (baznīcas sala), no XVII g. – Mārtiņsala. 1187. gadā uz salas tiek iesvētīta pirmā kristīgā kapsēta Latvijā. 1298. gadā Livonijas ordenis noposta Mārtiņsalas pili un baznīcu. Tomēr tā tiek atjaunota. Ap 1380. gadu ordenis uzsāk būvēt pili un Sv. Jura baznīcu Daugavas labajā krastā. 1457. gadā dokumentos tiek minētas abas baznīcas, bet par centru joprojām tiek uzskatīta Mārtiņsalas baznīca. Livonijas kara laikā tiek postīta visa Salaspils apkārtne, arī Mārtiņsalas pils un baznīca, kuru 1577. gadā uzspridzina rīdzinieki, lai cara Ivana bargā karaspēkam nebūtu kur apmesties. XVII gs. pirmajā pusē Sv. Jura baznīca pāriet Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā. Līdz pat XX gs. 90. gadiem Salaspilī nav savas katoļu draudzes.

1991. gadā Salaspils iedzīvotāja Felicija Rimša lūdz Salaspils domei atļaut reizi mēnesī noturēt dievkalpojumu domes telpās. Salaspils dome dod atļauju un 1991. gada 15. decembrī ar arhibīskapa Jāņa Pujata atļauju Rīgas Sv.Antona draudzes prāvests Jānis Vaivods celebrē pirmo Svēto Misi. Tajā piedalās ap 200 cilvēku.

   1994. gada augustā tiek dibināta draudze. Pēc draudzes lūguma Salaspils dome piešķir zemes gabalu baznīcas celtniecībai. 1995. gada jūnijā tiek izsludināts konkurss par baznīcas projektu, bet oktobrī tiek paziņots arhibīskapa Jāņa Pujata lēmums par Salaspils katoļu draudzes aizbildni iecelt Vissvētāko Jaunavu Mariju – Rožukroņa Karalieni. Ar Salaspils pašvaldības un Bonifācija fonda (Vācijā) atbalstu baznīca tiek uzcelta un 1996.gada 10. novembrī iesvētīta.

    Šī ir pirmā liela mēroga laikmetīga tipa Romas katoļu baznīca Latvijā. 1976. gadā Vācijā gatavotās ērģeles ar stabulēm uzstādītas baznīcā 1996. gadā. Meistarīgi darinātie altāri, krusta ceļa stacijas, kardināla krēsls, Dieva galds un ambons ir Rīgas Amatniecības vidusskolas dāvinājums baznīcai 2002. gadā. 2002. gada 27. jūnijā Salaspils Romas katoļu baznīcā Viņa Eminence kardināls Jānis Pujats iesvēta baznīcas galveno altāri, kas veltīts Rožukroņu Karalienei, sānu altāri, Krusta ceļa stacijas, kardināla krēslu, biktskrēslu, Dieva galdu un ambonu. Neparasti smalkais ozola un oša kokā darinātais meistardarbs ir Rīgas Amatniecības vidusskolas dāvinājums baznīcai.

Šobrīd Salaspils draudzē reģistrējušies aptuveni 1000 cilvēku.

2012.g

Draudzes priesteri:

Monsiņjors Jānis Vaivods – 1994 – 1995
Konstantīns Bojārs – 1995 – 1997
Vitolds Kokars – 1997 – 1999
Jānis Aglonietis – 1999 – 2005
Andris Blūms – 2005 – 2010
Monsiņjors Oļģerts Daļeckis – 2010
Andrejs Trapučka – 2010 – 2011
Gaitis Dubults – 2011 – 2019
Ilmārs Tolstovs – no 2019. gada

Read More “Draudzes vēsture” »

Draudze