Maija mēnesis

Kristus augšāmcēlies!

Esiet sveicināti maijā! Viss maija mēnesis tradicionāli veltīts Vissvētākajai Dievmātei.

Maijs kā allaž iesākas ar Sv. Jāzepa – strādnieku aizbildņa fakultatīvo piemiņas dienu, ko svinam 1. maijā. Būdams goda vīrs, Jēzus Kristus audžutēvs uzturēja savu ģimeni, strādājot gluži parastu darbu. Viņš bija galdnieks. Neapšaubāmi ir tas, ka darba tikumu viņš audzināja arī savam Dēlam. Sv. Jānis Pāvils II savā sociālajā enciklikā Laborem exercens (1981. gada 14. septembrī) uzsver, ka cilvēks un darbs ir nešķiramas realitātes. Visu cilvēku dzīvi raksturo darbs, kas dod tai vērtību. Darbs ir cilvēka labā, nevis otrādi. Tāpat sv. Hosemarija Eskriva vienmēr ir aicinājis jebkuru darbu veikt Dievam par godu, tā savu ikdienu pārvēršot nemitīgā lūgšanā. Tā ikviens bez darba palicis cilvēks ir aicināts vērsties pie sv. Jāzepa savās vajadzībās, lai Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainis aizlūdz par viņu pie Dieva.

2. maijā Baznīca piemin bīskapu un Baznīcas doktoru sv. Atanāziju. Dzimis Aleksandrijā 295. gadā. Uzstājās Nīkejas koncilā kā bīskapa Aleksandra palīgs, pēc tam mantoja no viņa Aleksandrijas katedru. Nenogurdināmi cīnījies pret ariānismu, par ko ne reizi vien ticis izsūtīts. Atstājis pazīstamus darbus, kas veltīti ticības aizstāvēšanai un padziļināšanai. Miris 373. gadā.

3. maijā Baznīcā svinēsim sv. apustuļu Filipa un Jēkaba svētkus. Filips, dzimis Betsaidā, Jāņa Kristītāja māceklis, vēlāk kļuva par Jēzus mācekli. Jēkabs Jaunākais, Alfeja dēls, pirmais Baznīcas bīskaps Jeruzalemē, Svēto Rakstu kanonā iekļautās vēstules autors, kurš patiesajai ticībai pievērsa daudzus jūdus, mira mocekļa nāvē 62. gadā.

2017. gada 6. maijs – Lieldienu VI svētdiena.

Turpinot izdzīvot Lieldienu liturģisko laiku, ceturtdien, 10. maijā, 40. dienā pēc Lieldienām Baznīca svinēs Kunga debeskāpšanas lielos svētkus. 40 dienu laikā pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās Lieldienu rītausmā, Jēzus Kristus laiku pa laikam parādījās gan apustuļiem, gan sievietēm, gan plašākam Viņa mācekļu lokam. Kunga debeskāpšana bija pēdējais mācekļu acīm reāli saredzamais notikums pēc Kunga augšāmcelšanās. To apraksta Mk 16, 19, Lk 24, 50-51 un Apd 1, 1-11. Kunga debeskāpšanas lielie svētki ir katram katoļticīgajam obligāti svinami svētki, tādēļ šajā dienā ir jāpiedalās Svētajā Misē un, ja iespējams, jāatturas no smagiem darbiem.

2017. gada 13. maijs – Lieldienu VII svētdiena. Tas šogad sakrīt ar dienu, kurā atceramies kādu 1917. g. notikumu

Portugāles Fatimā, kad Vissvētākā Jaunava Marija laikā starp 13. maiju un 13. oktobri sešas reizes parādījās trim bērniem – Lūcijai (1907-2005) un svētajiem Franciskam (1908-1919) un Žasintei (1910-1920) Marto. Baznīca ir atzinusi šīs Dievmātes parādīšanās par autentiskām.

14. maijā svinēsim sv. apustuļa Matīsa (Matija) svētkus. Sv. Matijs tika izvēlēts par apustuli Jūdasa vietā. Saskaņā ar tradīciju, sludināja Jūdejā, pēc tam – Etiopijā, kur arī piedzīvoja mocekļa nāvi ap 50. gadu.
18. maijs – sv. Jāņa I, pāvesta un mocekļa, fakultatīvā piemiņas diena. Dzimis Toskānā, par Romas bīskapu ievēlēts 523. gadā. Karaļa Teodoriha nosūtīts uz Konstantinopoli, pie imperatora Justīna galma. Pēc viņa atgriešanās, Teodorihs, būdams ariānis, izteica neapmierinātību ar vēstniecības rezultātiem un pavēlēja ieslodzīt pāvestu Jāni cietumā Ravennā, kur viņš arī nomira no bada 526. gadā.

Lieldienu liturģiskais laiks noslēgsies svētdien, 20. maijā, ar Svētā Gara nosūtīšanas lielajiem svētkiem jeb Vasarsvētkiem. Desmitajā dienā pēc Kristus debeskāpšanas jeb 50. dienā pēc Lieldienām apustuļi un Vissvētākā Jaunava Marija, lūgšanas laikā saņēma Svēto Garu (sal. Apd 1, 1-11). Tā piepildījās Jēzus Kristus apsolījums mūs neatstāt vienus, bet sūtīt mums Iepriecinātāju.

Ieejot Parastajā liturģiskajā laikā, dienā pēc Vasarsvētkiem, 21. maijā, kopā ar visu Baznīcu svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas – Baznīcas Mātes svētkus. Baznīca ir Kristus mistiskā Miesa. Bet, tā kā Jaunava Marija ir Jēzus miesīgā Māte, tāpat viņa ir arī Māte Kristus mistiskajai Miesai, kā to, mirstot pie Krusta novēlēja pats Jēzus (sal. Jņ 19, 26-27).

Ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem, 24. maijā, Baznīca svin Kunga Jēzus Kristus – Augstā un mūžīgā priestera svētkus. Šie ir salīdzinoši jauni svētki, kas pirmo reizi liturģiskajā kalendārā parādījās 2013. g. Tajos atceramies patiesību par Jēzus Kristus priesterisko misiju “pēc Melhizedeka kārtas”. Svētkos īpaši lūdzamies par priesteriem un jauniem paaicinājumiem uz priesterību.

25. maijā varam svinēt veselu trīs svēto fakultatīvās piemiņas dienas. Sv. Beda Godājamais, priesteris un Baznīcas doktors, dzimis Anglijas ziemeļos 653. gadā. Iestājās benediktiešu klosterī Džerovā un tur lūgšanā un zinātniskajā darbā aizvadīja visu savu dzīvi. Jau dzīves laikā viņu dēvēja par “godājamo”. Miris 735. gadā. Sv. Gregors VII, pāvests; Hildebrands dzimis Toskānā ap 1028. gadu. Iestājās benediktiešu klosterī, bija vairāku virsganu padomnieks, veicinot Baznīcas reformu. Tika ievēlēts par pāvestu 1073. gadā un pieņēma Gregora VII vārdu. Dedzīgi aizstāvēja Baznīcas brīvību. Sastapies ar imperatora Heinriha IV pretestību, mira trimdā Salerno 1085. gadā. Sv. Marija Magdalēna Paci, jaunava, dzimusi Florencē 1556. gadā. Audzināta dievbijībā, iestājās karmelīšu klosterī, kur aizvadīja mistiķes dzīvi, pilnu lūgšanas un pašuzupurēšanās. Dedzīgi lūdzās par Baznīcas atjaunotni un savas māsas aicināja uz pilnību. Piedzīvojusi lielus mistiskus redzējumus, mira 1607. gadā.

26. maijā Baznīca svin sv. Filipa Neri, priestera, piemiņas dienu. Dzimis Florencē 1515. gadā. Devās uz Romu, kur dievbijīgi aizvadīja visu atlikušo dzīvi, veltītu jaunatnei, nabagiem un slimiem. Iesvētīts par priesteri 1551. gadā, nodibināja oratoriju, kura locekļi nodevās dievbijīgai lasīšanai, dziedāšanai un žēlsirdības darbiem. Sv. Filips izcēlās ar mīlestību pret tuvākajiem, evaņģēlisko vienkāršību un priecīgu kalpošanu Dievam. Miris 1595. gadā.

27. maijā, svētdienā pēc Vasarsvētkiem, svinēsim Vissvētās Trīsvienības lielos svētkus. Vasarsvētkos Vissvētā Trīsvienība atklāja sevi visā pilnībā. Cilvēcei tika dota vispilnīgākā šajā pasaulē iespējamā atklāsme par Dieva būtību. Dievs Tēvs bija zināms izredzētajai tautai; Dievs Dēls, Jēzus Kristus, iemiesojās Jaunavai Marijai, piedzima, cieta, nomira pie krusta, augšāmcēlās un uzkāpa debesīs; pēc Viņa apsolījuma mums atklājās Dieva Trešā Persona – Svētais Gars. Vairs šajā pasaulē neko vairāk par Dievu neuzzināsim. Šajos svētkos esam īpaši aicināti kontemplēt Trīsvienību, mūsu vienu Vienīgo Dievu.

Šogad maija pēdējā dienā, 31. maijā, ceturtdienā pēc Vissvētākās Trīsvienības lielajiem svētkiem, Baznīca svin Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu jeb Corpus Christi lielos svētkus. Šajā dienā pilsētās tradicionāli notiek procesijas ar Evaņģēliju fragmentu lasījumiem. Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki Rīgas metropolijā ir visiem katoļticīgajiem obligāti svinami svētki. Tas nozīmē, ka šajā dienā obligāti jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien to izpilde ir neatliekama.

Svētīgu, Dieva žēlastībām bagātu jums maija mēnesi!