Septembrī baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas svētkus (8.septembris) un vārda dienu (12. septembris). “Slavējot Mariju ar savu balsi, neapvainosim viņu ar savu izturēšanos. Neizliksimies, ka viņu slavējam, bet slavēsim visā patiesībā! Patiesi slavēt svētās Marijas pazemību nozīmē darīt visu, kas mūsu spēkos, lai izkoptu pazemību… Patiesi slavēt viņas žēlsirdību nozīmē vērst visas savas domas un spēkus uz to, lai mīlētu Dievu un savu tuvāko ar pilnīgu mīlestību.”(Kīts Furnjē “Marijas lūgšana”).
Kopš 4. gadsimta baznīca 14. septembrī svin Svētā Krusta pagodināšanas svētkus. Saskaņā ar baznīcas tradīciju, krustu, uz kura nomira Jēzus, atrada imperatora Konstantīna māte svētā Helēna. Vairāki brīnumi apstiprināja krusta autentiskumu. Pateicībā Dievam par saņemto žēlastību Kristus krusta atrašanās vietā tika uzcelta bazilika, kurā noglabāja daļu relikvijas. 335. gada 14. septembrī Jeruzalemes bīskaps pirmo reizi parādīja Jēzus krusta relikviju, lai klātesošie to varētu pagodināt.
Septembrī pieminēsim arī daudzus svētos – sv. Gregoru Lielo, pāvestu un Baznīcas doktoru, sv. Jāni Hrizostomu, bīskapu un Baznīcas doktoru, apustuli un evaņģēlistu sv. Mateju, sv. Hieronīmu, priesteri un Baznīcas doktoru, vienu no 20. gadsimta pazīstamākajiem svētajiem – sv. Pio no Petrelčīnas un citus.
Augusts Latvijā tradicionāli ir svētceļojumu mēnesis, kad lielākas vai mazākas svētceļnieku grupiņas kājām dodas uz Aglonu, kur 15. augustā svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Piedalīsimies svētceļojumos vai ar lūgšanām un ziedojumiem atbalstīsim tos, kas tajos dodas. Neaizmirsīsim, ka 14. augustā svinēsim Latvijas aizbildņa Svētā Meinarda svētkus – ar viņu sākās Māras zemes kristianizācija.
Vasara ir savā pilnbriedā un varam baudīt šo Dieva doto jauko laiku, lai uzkrātu spēkus ziemai. Atvēlēsim arī laiku lūgšanai, Svēto rakstu un baznīcas mācības lasīšanai. Veltīsim vismaz vienu stundu mēnesī, lai pagodinātu