Rīga,
2014. gada 12. jūlijā
Augsti godātie Latvijas Bīskapi, Priesteri un Diakoni,
dārgā Dieva tauta!
Vēršos pie Jums kā Rīgas Garīgā semināra rektors ar lūgumu atbalstīt mūs ar 3. augusta kolekti. Griežos pie Jums laikā, kad Baznīca atzīmē 50. gadskārtu pāvesta Pāvila VI enciklikai Ecclesiam Suam (1964. gada 6. augustā). Šis dokuments, starp citu, pievēršas dialoga tēmai, kas ir svarīga mūsu draudzēs un kopienās. Dialogu apgrūtina vecāku konflikti un nesaskaņas. Dialogs ir grūts arī ārpus ģimenes: tik daudz neizpratnes skolā, darbā, apkārtnē, tik daudz aizspriedumu. Nereti piedzīvota auksta vienaldzība, rūgta vientulība, nespēja veidot ilgtermiņa attiecības. Daudzi jaunieši tiek atstāti novārtā. Viņi piedzīvo sevī konfliktu starp mīlestības, patiesības un taisnības prasībām, kā arī ieteikumiem tiekties pēc naudas, panākumiem, varas un izklaidēm. Materiālie labumi zināmā mērā ir vajadzīgi, tie radīti cilvēkam, un tiem jākalpo cilvēkam. Bet cilvēkam ir jāpaliek to noteicējam un tos jāizmanto brīvi. Šiem labumiem nav jāliek cilvēkam kalpot vai pat vergot. Cilvēks ir vienīgā radība šajā pasaulē, kurai ir iekšējā dzīve, sirdsapziņa, atbildība.
Baznīca vienmēr atgādina cilvēka garīgo sfēru, mudinot viņu iedziļināties sevī, savā sirdsapziņā, kurā Dievs ierakstījis īstas vērtības, kuras Jēzus apkopoja mīlestības bauslī. Cilvēks, iedziļinoties bez aizspriedumiem savā cilvēcībā, atklāj sevī dziļāko likumu – būt “kopā ar citiem” un “citu labā”. Kristus labāk par jebkuru citu pazīst cilvēku, jo pats ir cilvēks un arī Dievs. Viņš visa likuma centrā lika mīlestības bausli un pats sniedza piemēru, kā patiesi mīlēt līdz pilnīgai sevis atdevei citu labā. Tāds ir Kristus, cilvēks citu labā. Kristus aicina mūs, katru no mums, kalpot citiem. Īpašā veidā tas notiek ordinētā priesterībā, uz kuru jauniešus gatavo Rīgas Garīgais seminārs. Šogad Latvijā ordinēti pieci priesteri, kuri sekmīgi beiguši mūsu semināru. Pašlaik tajā mācās 14 topošie priesteri. Taču semināra nākotne liela mērā atkarīga no mūsu gatavības nesavtīgi kalpot, aizsākt un uzturēt dialogu, varbūt arī ar tādu jaunieti, kurš no pirmā skata neliktos atbilstošs priestera kalpošanai. Mīlestība var pārveidot sirdis. Mīlestība var veicināt paliekošu mieru. Latvijai ir loti nepieciešami šādi miera un mīlestības nesēji – priesteri pēc Jēzus Sirds, priesteri, kas savā ievainotajā sirdī piedzīvojuši īstu pievēršanos Svētā Gara žēlastībai.
Mēs pateicamies par līdzšinējo atbalstu mūsu semināram un paaujamies uz Jūsu lūgšanām. Vienlaikus ceram saņemt arī rudens augļus un dārzeņus, kā arī – augusta kolekti.
Rīgas Metropolijas Romas katoļu Garīgā semināra
audzēkņu un pasniedzēju vārdā,
Pr.Pauls Kļaviņš