Slavēts Jēzus Kristus!
Ir pienācis novembra mēnesis. Tradicionāli tas ir veltīts visu ticīgo nomirušo piemiņai.
1. novembrī kopā ar Baznīcu svinēsim Visu svēto dienu. Rīgas metropolijā šī lielo svētku diena ir noteikta par obligāti svinamu dienu, tādēļ katram katolim šajā dienā ir pienākums piedalīties Svētajā Misē. Visu svēto diena Baznīcā tiek svinēta jau kopš VII gs. Tajā atceramies visus svētos: gan tos, kuri ir Baznīcas oficiāli par tādiem atzīti, gan arī tos, par kuriem neko nezinām.
2. novembrī Mirušo piemiņas dienā jeb Dvēseļu dienā pieminēsim visus ticīgos nomirušos.
Pieminot gan svētos, gan ticīgos nomirušos, realizējam mūsu ticības apliecinājumā jeb Credo izteiktos vārdus: “Es ticu uz […] svēto sadraudzību”. Šajā laikā īpaši izjūtam mūsu Baznīcas trīs stāvokļus, kas minēti Vatikāna II koncila dogmatiskajā konstitūcijā Lumen gentium (49): “Gaidot, kad Kungs nāks savā godībā, eņģeļu pavadīts, kad nāve tiks iznīcināta un viss tiks pakļauts Viņam daži no Viņa mācekļiem turpina savu svētceļojumu uz zemes; citi, pabeiguši savu dzīvi, vēl joprojām šķīstās; turpretī citi ir godībā un skata ‘pilnīgajā gaismā Dievu tādu, kāds Viņš ir – vienu trijās Personās’. [..] To cilvēku, kas vēl ir ceļā, vienotība ar brāļiem, kas ir iegājuši Kristus mierā, nebeidzas; tieši otrādi, saskaņā ar Baznīcas nemainīgo ticību, šī vienotība kļūst vēl ciešāka garīgo labumu apmaiņas rezultātā.” Tā svētie, Lumen gentium (49) turpina, “būdami vēl ciešākā vienotībā ar Kristu, tie, kas atrodas debesīs, sniedz savu ieguldījumu, lai Baznīca nostiprinātos svētumā [..]. Viņi nemitējas aizlūgt par mums pie Tēva, upurējot šīs zemes dzīves laikā iegūtos nopelnus caur vienīgo Vidutāju starp Dievu un cilvēkiem – Jēzu Kristu. [..] Tātad viņu brālīgā gādība ļoti palīdz mūsu nespēkā.”
Kas attiecās uz mirušo dvēselēm šķīstītavā, “mūsu lūgšanas par viņiem var ne tikai tiem palīdzēt, bet arī darīt iedarbīgu viņu aizlūgumu par mums” (KBK, 958).
Viss iepriekš sacītais ir ietverts svētīgā pāvesta Pāvila VI Svinīgajā ticības apliecinājumā: “Mēs ticam uz visu Kristus ticīgo sadraudzību-komūniju, kura pastāv starp tiem, kas svētceļo virs zemes, mirušajiem, kas tiek šķīstīti, un svētlaimīgajiem debesīs – visi kopā viņi veido vienu vienīgu Baznīcu. Tāpat mēs ticam, ka šajā sadraudzībā-komūnijā Dieva un Viņa svēto žēlsirdīgā mīlestība vienmēr uzklausa mūsu lūgšanas.”
Lūgsimies par mūsu mirušajiem! Baznīca piešķir pilnīgas atlaidas, kas piemērojamas vienīgi dvēselēm šķīstītavā, ticīgajam, kas, pirmkārt, jebkurā un katrā no dienām no 1. līdz 8. novembrim dievbijīgi apmeklē kapsētu un lūdzas, pat vienīgi domās, par nomirušajiem; otrkārt, Dvēseļu dienā dievbijīgi apmeklē baznīcu vai kapelu un rečitē Tēvs mūsu… un ticības apliecinājumu (Es ticu…). Daļējas atlaidas, kas piemērojamas vienīgi dvēselēm šķīstītavā, Baznīca piešķir ticīgajam, kas, pirmkārt, dievbijīgi apmeklē kapsētu un vismaz domās lūdzas par mirušajiem; otrkārt, dievbijīgi rečitē laudes vai vesperes no mirušajiem veltītās stundu liturģijas, vai lūgšanu Mūžīgo mieru…
Mūžīgo mieru dod viņiem, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņiem. Lai viņi dus mierā.
4. novembrī kopā ar visu universālo Baznīcu pieminēsim sv. bīskapu Kārli Boromeju (1538-1584). Viņš, ieņemdams Milānas arhibīskapa katedru, īstenoja Tridentes koncila lēmumus, dibinot garīgos seminārus, reformējot klosterus, sasaucot sinodes un gādājot par katehisma izdošanu. Mēra epidēmijas laikā 1576. g. Kālis Boromejs personīgi kalpoja slimajiem. Viņš ir semināristu debesu aizbildnis.
9. novembrī svinēsim Laterāna bazilikas iesvētīšanas gadadienas svētkus. Laterāna bazilika ir Romas bīskapa, tātad – pāvesta, katedrāle. Tā ir celta uzreiz pēc kristiešu vajāšanām IV gs., laikā, kad Baznīcu vadīja pāvests Silvestrs I. Laterāna bazilika ir “visu Romas un pasaules baznīcu māte un galva”.
10. novembris ir sv. pāvesta un Baznīcas doktora Leona Lielā piemiņas diena. Leons Lielais ieņēma sv. Pētera katedru 440. g. pēc pāvesta Siksta III nāves. Lai novērstu grieķu katoļu atdalīšanos no Baznīcas un nosodītu tolaik izplatītās maldu mācības, Leons Lielais sasauca. 451. g. sasauca Baznīcas koncilu. Divas reizes viņš ir glābis Romas pilsētu no pagānu iebrukumiem.
11. novembrī pieminēsim sv. bīskapu Mārtiņu no Tūras (ap 316-397). Puatjē bīskapa sv. Hilārija ordinēts par priesteri, Mārtiņš no Tūras 360. g. nodibināja klosteri pēc Austrumu askētu kopienas parauga, ko uzskata par klosteru dzīves sākumu Francijā. 371. g. viņu konsekrēja par bīskapu. Sv. Mārtiņš no Tūras ir karavīru debesu aizbildnis.
12. novembrī Baznīca svinēs sv. bīskapa un mocekļa Jozafata (1580-1623) piemiņas dienu. Dzimis Lietuvas-Polijas valstī, dzīvojis Viļņā, viņš aktīvi darbojās, lai veicinātu pareizticīgo un katoļu Baznīcas apvienošanos. Ar viņa starpniecību daudzi cilvēki atgriezās Baznīcā. Bīskapa vizitācijas laikā Vitebskā Baznīcas apvienošanās pretinieki viņu nogalināja. Sv. Jozafats ir Baznīcas apvienošanās – ūnijas – debesu aizbildnis.
Nozīmīgs datums ir 15. novembris, kad kopā ar Baznīcu varam svinēt sv. bīskapa un Baznīcas doktora Alberta Lielā (XIII gs.) fakultatīvo piemiņas dienu. Alberts Lielais bija ļoti daudzpusīgs un apdāvināts cilvēks, kurš sevī spēja apvienot dabaszinātnieka, filozofa un garīdznieka aicinājumus. Starp viņa skolniekiem bija arī sv. Akvīnas Toms. Sv. Alberts Lielais ir zinātnieku debesu aizbildnis.
17. novembrī godināsim klostermāsas sv. Elizabetes no Ungārijas (1207-1231) piemiņu.
21. novembrī Baznīca svinēs Vissv. Jaunavas Marijas prezentācijas templī piemiņas dienu. Saskaņā ar jūdu tradīciju Jaunavas Marijas vecāki sv. Joahims un sv. Anna veltīja Dievam savu jaundzimušo meitu, viņu vienīgo bērnu.
22. novembrī kopā ar visu Baznīcu pieminēsim agrīno kristiešu jaunavu un mocekli sv. Cecīliju. Sv. Cecīlija ir mūziķu debesu aizbildne.
23. novembris – šī liturģiskā gada pēdējā svētdiena. Tajā svinam Mūsu Kunga Jēzus Kristus – visas pasaules Karaļa lielos svētkus.
24. novembrī pieminēsim sv. priestera Andreja Dung-Laka (XIX gs.) un viņa biedru, mocekļu, piemiņas dienu. Tie ir ticīgie-mocekļi, kuri apliecināja savu uzticību Jēzum Kristum līdz galam Vjetnamas Baznīcā.
Svētdien, 30. novembrī, ar Adventa liturģiskā laika I svētdienu iesāksim jauno liturģisko gadu.
Dieva žēlastībām bagātu jums visiem šo novembra mēnesi!