Slavēts Jēzus Kristus!
Pienācis civilā gada pēdējais mēnesis. Taču Baznīca savu jauno gadu – liturģisko gadu – ir tikko sagaidījusi 30. novembrī, sākoties Adventa liturģiskajam laikam. Advents ir dievbijīgas un priecīgas sagatavošanās Ziemassvētkiem laiks. Adventa liturģiskā krāsa ir violetā – gandarīšanas un atgriešanās krāsa. Šajā laikā Baznīca mūs visus aicina it īpaši pievērsties labiem darbiem. Tātad sagatavošanās Ziemassvētkiem ir viena Adventa tematiskā līnija. Otra ir – Kristus otrreizējā atnākšana laika beigās. Par to īpaši dzirdējām Adventa I svētdienā.
Adventa II un III svētdienas (7. un 14. decembris attiecīgi) ir veltītas apcerei par sv. Jāni Kristītāju – vēstnesi, balsi, kurš pats nebija Vārds, bet kurš liecināja par Viņu. Adventa III svētdienas Svētās Mises ievaddziesma, kas ir fragments no sv. Pāvila vēstules filipiešiem, aicina: “Vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu.” (Filip 4, 4-5) Šis prieks izpaužas arī liturģiskajā normā šajā svētdienā atļaut lietot rozā liturģisko krāsu. Adventa IV svētdiena (21. decembris) veltīta tieši pirms Ziemassvētku notikumu un Vissvētākās Jaunavas Marijas īpašās lomas Dieva cilvēktapšanā apcerei.
Pirms tam, 3. decembrī, Baznīca svinēs sv. Frnaciska Ksavera (1506-1552), priestera, piemiņas dienu. Viņš bija sv. Ignācija no Lojolas laikabiedrs un viens no pirmajiem jezuītu brāļiem, kas deva svētsolījumus kalpot vienīgi Pestītājam. Par savu devīzi viņš pieņēma vārdus: “ Visu lielākam Dieva godam!” Sv. Francisks Ksavers ir ārzemju misiju debesu aizbildnis.
8. decembrī visi vienā Baznīcā svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas lielos svētkus. Dogma, tātad – ticības patiesība, par vissv. Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu ir salīdzinoši jauna. To 1854. g. 8. decembrī pasludināja pāvests Pijs IX. Tomēr līdz šīs patiesības atzīšanai ir iets ilgs ceļš. Tā, 431. g. Efezas koncils Mariju nosauca par Dieva Māti. Jaunava Marija kā Jēzus Kristus, patiesā Dieva un patiesā Cilvēka, mātei bija jābūt bez grēka traipa, jo Dievs nav savienojams ar grēku. Grēks nav savietojams ar Dievu. Tādēļ ir tikai loģiski, ka Dievmātei bija jāpiedzimst pasaulē pavisam īpašai – bez pirmdzimtā grēka. Šī diena ir viena no obligāti svinamajām svētku dienām Katoliskajā Baznīcā. Tas nozīmē, ka šajā dienā ikviena katoļticīgā pienākums ir piedalīties Svētajā Misē.
13. decembrī Baznīca pieminēs sv. Lūciju (283-304), jaunavu un mocekli. Šī svētā mocekle gadsimtiem cauri līdz mums ir atnākusi kā gaismas simbols. Viņa ir neredzīgo aizbildne debesīs. Un Patiesi, apmēram vienu nedēļu pēc sv. Lūcijas piemiņas dienas, iestājoties astronomiskajai ziemai (22. decembrī plkst. 1:03), nakšu ilgums pakāpeniski sāks sarukt, bet dienu garums pieaugs.
24. decembra vakarā līdz ar Ziemassvētku vigilijas Svēto Misi iesāksies Ziemassvētku liturģiskais laiks. Tātad 25. decembris – Ziemassvētki jeb Kristus piedzimšanas lielie svētki. Tajos allaž atceramies Jēzus Kristus piedzimšanu vissv. Jaunavai Marijai. Ziemassvētku laika liturģiskā krāsa normāli ir balta. Ziemassvētki ir ikvienam katolim obligāti svinami svētki. Tātad ikvienam obligāti ir jāpiedalās Svētajā Misē.
Taču jau 26. decembrī, kad Baznīca svinēs sv. pirmmocekļa Stefana svētkus, Baznīca tērpsies sarkanā liturģiskajā krāsā. Sv. Stefans bija pirmo kristiešu draudzēs kalpojošs diakons, kuru jūdi, kā to lasām Svētajos Rakstos (Apd 6; 7), nomētāja ar akmeņiem. Viņš bija pats pirmais Kristus sekotājs, kurš apliecināja savu ticību mocekļa nāvē, tādēļ arī tiek saukts par pirmmocekli. Sv. Stefans ir akmeņkaļu aizbildnis.
27. decembris ir sv. apustuļa un evaņģēlista Jāņa svētki. Sv. Jānis savā Evaņģēlijā sava vārda vietā raksta apzīmējumu “māceklis, kuru Jēzus mīlēja”. Jānis to sarakstīja visvēlāk, salīdzinot ar sinoptiskajiem evaņģēlijiem (Mateja, Marka, Lūkasa). Sv. apustulis Jānis arī ir vienīgais no Jēzus Kristus 12 apustuļiem, kurš, aizverot acis mūžībai, nepiedzīvoja mocekļa nāvi. Sv. apustulis Jānis ir teologu un Mazāzijas debesu aizbildnis.
Šogad I svētdiena Ziemassvētku oktāvā iekrīt 28. decembrī. Ziemassvētku oktāvas I svētdienā Baznīca svin Svētās ģimenes svētkus. Svētā ģimene – Jāzeps, Marija un Jēzus – ir ikvienas ģimenes paraugs. It īpaši šis jautājums ir aktuāls mūsdienās, kad ģimenēm mūsdienu pasaulē veltītiem jautājumiem šogad Romā tika sasaukta bīskapu sinode, kas vēl turpinās savu darbu.
Pāvesta vispārējais lūgšanu nodoms:
“Lai Pestītāja dzimšana atnes mieru un cerību visiem labas gribas cilvēkiem!”
Pāvesta misionārais lūgšanu nodoms:
“Lai vecāki ir autentiski evaņģelizētāji, nododot saviem bērniem dārgo ticības dāvanu!”
Svētīgu un Dieva žēlastībām bagātu jums šo laiku!