Slavēts Jēzus Kristus!
Dieva žēlastībām bagātu Jauno 2015. gadu!
Jaunais Gads allaž sakrīt ar Ziemassvētku oktāvu, kad 1. janvārī svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas – Dievmātes lielos svētkus. Ziemassvētku liturģiskais laiks ir piesātināts, apcerot viena vienīga Dieva otrās Personas, Jēzus Kristus, piedzimšanu Jaunavai Marijai. Mūžīgais Dievs caur Jaunavu Mariju piedzima ierobežotā laikā. Pārdimensionālais ierobežoja sevi, lai īstenotu cilvēces atpestīšanu no grēka varas. Tas bija iespējams Jaunavas Marijas brīvās gribas sacītajam “jā” vārdam. Tādā veidā Jaunava Marija kļuva par Dievmāti pilnā šī titula nozīmē. 1. janvārī, noslēdzot Kristus piedzimšanas lielo svētku oktāvu, veltām nākamo civilo gadu Dievmātes aizbildniecībai. Dievmātes lielie svētki ir obligāti svinami svētki; katram katoļticīgajam šajā dienā ir jāpiedalās Svētajā Misē.
2. janvārī Baznīca svinēs sv. Bazilija (329-379) un sv. Gregora no Nazianzas (ap 329-ap 390) piemiņas dienu. Abi svētie bija bīskapi, un sava izcilā ieguldījuma dēļ abi tiek godināti kā Baznīcas doktori.
6. janvārī Baznīca svin Epifānijas (Kunga parādīšanās) lielos svētkus. Tos vēl dēvē par Triju ķēniņu dienu vai Zvaigznes dienu. Šajos svētkos, turpinot izdzīvot Ziemassvētku liturģisko laiku, atceramies notikumu, kad austrumu gudrie, Betlēmes zvaigznes vadīti, ieradās godināt jaunpiedzimušo Ķēniņu. Svētie Raksti nemin ne šo austrumu gudro skaitu, ne vārdus, taču tradicionāli ir pieņemts, ka tie bijuši trīs, jo Svētie Raksti vēstī, ka piedzimušajam Bērnam viņi atnesa trīs veidu dāvanas – zeltu, vīraku un mirres. Šo dāvanu nozīme ir dziļi simboliska: zelts pienākas jaundzimušajam karaļu Karalim, vīraks – mūžīgajam augstajam Priesterim, bet mirres ir Kristus ciešanu un nāves simbols. Baznīca šajā dienā svētī krītu, ar kuru ticīgie ir aicināti apzīmēt savu mājokļu durvis, durvju ailes, rakstot:
20+K+M+B+15 vai 20+C+M+B+15
Diena, kurā veic šo mājas svētīšanas rituālu, ir atstājusi savu iespaidu uz šī ar svētīto krītu rakstītā apzīmējuma traktēšanu. Pieņemts uzskatīt, ka tajā ietvertie burti ir Jēzus Bērnu apmeklējušo austrumu gudro vārdu pirmie burti, resp., Kaspars, Melhiors, Baltazars. Tomēr šie burti ir ņemti no frāzes “Christus mansionem benedicat” jeb “Lai Kristus svētī šo māju”. To mēs lūdzam visam nākamajam gadam, tādēļ arī burtus, kas atdalīti ar mūsu Kunga nāves un augšāmcelšanās simboliem – krustiem, liekam starp divās vienādās daļās atdalītiem gada skaitļa cipariem. Kunga parādīšanās lielie svētki Rīgas metropolijā ir noteikti par obligāti svinamiem svētkiem – katoļticīgajiem šajā dienā obligāti jāpiedalās Svētajā Misē.
Ziemassvētku liturģiskais laiks noslēdzas svētdienā pēc Kunga parādīšanās lielajiem svētkiem, kad Baznīca svin Kunga kristības svētkus. Šogad tātad tas ir 11. janvārī.
Ar 12. janvāri iesākas Parastais liturģiskais laiks.
17. janvārī Baznīca svinēs sv. Antonija (ap 251-356), mūka, pie miņas dienu. Antonijs piedzima Komā (Ēģipte) pārtikušā koptu kristiešu ģimenē. Pēc vecāku nāves pievērsās mūka-vientuļnieka dzīvesveidam. Sv. Antonijs no Ēģiptes ir klosteru dzīvesveida dibinātājs. Ticīgie allaž vērsušies pēc sv. Antonija aizbildniecības masveida saslimšanu (epidēmiju) reizēs un ugunsgrēku gadījumos, viņu uzskatīja par mājdzīvnieku aizbildni.
21. janvārī kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Agneses, jaunavas un mocekles, piemiņas dienu. Šī svētā romiešu jaunava dzīvojusi III-IV gs. mijā, kad visdrīzāk ap 304. g. imperatora Diokleciāna kristiešu vajāšanu laikā piedzīvoja mocekles nāvi, būdama 12-13 gadus jauna. Viņa esot atteikusies ziedot pagānu elku dievekļiem.
24. janvārī svinēsim sv. Franciska no Sales (1567-1622), bīskapa un Baznīcas doktora piemiņas dienu. Šis izcilais teologs bija Ženēvas bīskaps, tādēļ veica aktīvu misionāro darbību, sludinot katoļticību protestantisma skartajos reģionos. Saskaņā ar sv. Francisku no Sales, pastāv divi garīgās dzīves elementi: cīņa ar zemāko cilvēcisko dabu, un cilvēka gribas saplūšana ar Dieva gribu, tātad – gandarīšana un mīlestība. Pirmām kārtām viņš aicināja cilvēkus uz mīlestību, kuras rezultāts ir vienkāršība, dāsnums un pastāvīga uzticība Dieva gribai.
26. janvārī Baznīca svinēs sv. Timoteja, bīskapa un mocekļa, un sv. Tita, bīskapa, piemiņas dienu. Svēto Rakstu kanonā ir ietvertas divas sv. Pāvila vēstules Timotejam un viena sv. Pāvila vēstule Titam. Sv. Timotejs un sv. Tits bija no 70 Jēzus Kristus plašākā mācekļu loka vidus. Sv. Timotejs bija uzticams sv. Pāvila ceļabiedrs viņa misiju ceļojumos. Sv. Tits bija pirmais Krētas Baznīcas bīskaps. Abi svētie dzīvoja I-II gs.
28. janvārī Baznīca svinēs sv. Toma no Akvīnas (ap 1225-1274), priestera un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Viņš bija izcils teologs un filozofs, tomisma filozofijas virziena pamatlicējs, viens no redzamākajiem sholastikas virziena pārstāvjiem. Viņu dēvē arī par Doctor angelicus (Eņģeļu doktors) un Doctor communis (Visaptverošais skolotājs). Viņš ir katolisko mācību iestāžu aizbildnis.
Janvāra pēdējā dienā, 31. janvārī, svinēsim sv. Jāņa Bosko (1815-1888), priestera, piemiņas dienu. Sv. Jānis Bosko bija izcils pedagogs. Viņš nodibināja Saleziāņu kongregāciju un Vissvētākās Jaunavas Marijas meitu – kristiešu palīdzības kongregāciju.