Slavēts Jēzus Kristus!
2. februārī kopā ar visu Baznīcu svinēsim Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Tajos atceramies Evaņģēlijā aprakstīto notikumu, kad Vissvētākā Jaunava Marija un sv. Jāzeps Jeruzalemes templī Dievam pienesa pateicības upuri. Saskaņā ar jūdu tradīciju 40. dienā pēc pirmdzimtā zēna piedzimšanas, mātei templī bija jāpienes šķīstīšanās upuris, kam bija arī “izpirkšanas” funkcija, jo pēc Mozus likuma, visi pirmdzimtie zēni piederēja Dievam (sal. Izc 13, 12-13; Lev 12, 1-8; Sk 3, 13-18). Upurēja jēru un ūbeli, bet nabadzības gadījumā – divas ūbeles vai baložu putnēnus. Templī viņi satika Simeonu un pravieti Annu, kuri Dieva dotajā žēlastībā atpazina Bērnā Jēzū “gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas izraēļa tautas godu” (sal. Lk 2, 22-39). Simeona izsacīto evaņģēlisko tekstu Baznīca ir iekļāvusi tās stundu liturģijā, un ikviens kas lūdzas kompletorija lūgšanu pirms nakts miera, katru vakaru dzied vai rečitē Simeona dziedājumu (Lk 2, 29-32). Ticīgajā tautā šie svētki pazīstami arī kā Sveču diena, jo Baznīca šajā dienā svētī sveces, kas simbolizē Kristu – Gaismu pagānu apgaismošanai (Lk 2, 32).
3. februārī Baznīca svinēs sv. Blazija (IV gs.), bīskapa un mocekļa, fakultatīvo piemiņas dienu. Sv. Blazijs bija bīskaps Sebastijā un Armēnijā. Viņa godināšana visā Baznīcā izplatījās viduslaikos. Sv. Blazijs ir debesu aizbildnis pret kakla slimībām. Šajā dienā Baznīca ticīgajiem piedāvā saņemt aizlūgumu pret kakla slimībām. Šīs lūgšanas laikā tiek izmantotas iepriekšējā dienā svētītas divas krusteniski kopā savienotas sveces.
5. februārī svinēsim sv. Agates (III gs.), jaunavas un mocekles piemiņas dienu. Sv. Agate piedzīvoja mocekles nāvi Katānijā (Sicīlijā) visdrīzāk imperatora Decija vajāšanu laikā. Šajā dienā Baznīca svētī maizi, ko tautā sauc par “Agates maizi”.
6. februārī kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Pāvila Miki un viņa biedru, mocekļu, piemiņas dienu. Sv. Pāvils Miki (1564 vai 1566-1597) piedzima Japānā. Pēc iestāšanās Jēzus Sadraudzībā (jezuītu ordenī) viņš ar panākumiem evaņģelizēja savus tautiešus. Katoļu vajāšanu laikā viņu sagūstīja kopā ar 25 biedriem un nežēlīgi nomocīja. 1597. 5. februārī Nagasaki viņus pienagloja krustā.
10. februārī Baznīca svinēs sv. Sholastikas (ap 480-547), jaunavas, piemiņas dienu. Sv. Sholastika bija sv. Benedikta māsa. Līdzīgi savam brālim, viņa veltīja visu savu dzīvi Dievam, dzīvodama Montekasīno klostera tuvumā.
11. februārī pirms 157 gadiem (1858. g.) Vissvētākā Jaunava Marija Lurdā, Francijā, kādā grotā parādījās Bernadetei Subirū. Tā Dievmāte aicināja grēciniekus uz atgriešanos, bet Baznīcu – uz lūgšanu un grēku nožēlu. Lurda brīnums ir Baznīcas oficiāli apstiprināts. Lurda ir kļuvusi par vietu, kurā atspīd mīlestības Gars pret visu pasauli, bet it sevišķi – pret nabadzīgajiem un slimajiem. Lurdā ticīgie ir izlūguši daudzus Vissvētākās Dievmātes aizbildniecības gadījumus.
14. februārī Baznīca svinēs sv. Kirila, mūka, un sv. Metodija, bīskapa, Eiropas aizbildņu, svētkus. Sv. Kirils, dzimis Salonikos, Konstantinopolē ieguvis izcilu izglītību. Kopā ar savu brāli Metodiju viņš devās sludināt Evaņģēlija vēsti uz Morāviju. Viņi pārtulkoja uz slāvu valodu liturģiskos tekstus, izmantojot alfabētu, ko vēlāk nosauca par kirilicu. Sv. Kirils nomira 869. g. 14. februārī Romā, kurp abi brāļi bija aicināti. Savukārt sv. Metodijs pēc iesvētīšanas par bīskapu turpināja sludināt Evaņģēliju Panonijā, kur daudz pārcieta nelabvēļu dēļ. Taču Romas pāvests viņu vienmēr atbalstīja. Sv. Metodijs nomira 885. g. Velegradā (Morāvijā).
Šī gada 18. februārī ar Pelnu dienu iesāksies Lielā gavēņa liturģiskais laiks. Vēsturiski Pelnu trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla, kurai bija īpaša nozīme katehumenātu sagatavošanā, kurus parasti kristīja Lieldienu nakts vigīlijā. Tā iezīmēja vienotu Gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina Svētie Raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka mēs pazemībā esam atkarīgi no Dieva Vārda spēka. Ārpus šīm tradīcijām arī Vecajā Derībā ir cieša saistība, turpinājums garīgajam ceļam, kurš ilgst visu Gavēņa laiku, lai pieņemtu un saprastu, ka mūsu miesa, veidota no putekļiem, atgriezīsies zemē kā dzīvs upuris Dievam vienotībā ar Pirmdzimtā Dēla nāvi. Pelnu trešdienai ir liela nozīme tāpat kā visam Gavēņa laikam, kas mūs ieved Jēzus Augšāmcelšanās noslēpumā, ko mēs svinam iekšēji atjaunoti un ar cerību, ka mūsu miesa būs pārveidota. Lieldienu atjaunošanās tiem, kuri tic Jēzum Kristum, sekodami skolotāja piemēram, praktizē gavēni un atturīgu dzīves veidu. Atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme Svētā Gara darbībai un arī mūsu vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējo Lieldienu banketu, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar Kungu.
Pelnu dienas svinēšana iesākas ar publiskās grēku nožēlas celebrēšanu. Laika gaitā pelnu kaisīšanas žests uz galvām arī pēc liturģiskās reformas saglabā nozīmi. Šajā dienā katoļticīgajiem ir jāievēro stingrs gavēnis, resp., ir jāatturas no gaļas ēdieniem un dienā var būt ne vairāk kā trīs ēdienreizes,- tikai viena no tām ir maltīte līdz sātam. Saskaņā ar kanonisko tiesību 1252. kanonu, atturēšanās no gaļas ēdieniem ir obligāta no 14 gadu vecuma, bet prasība ievērot gavēni – visiem pilngadīgajiem līdz pat 60. dzīves gada sākumam. Taču vecāki tiek iedrošināti arī tos bērnus, uz kuriem viņu gadu dēļ šīs prasības vēl neattiecas, audzināt patiesā grēku nožēlas garā. Ja kādu apsvērumu dēļ esat veģetārietis(-te), un gaļas nelietošana uzturā nav miesas mērdēšanas līdzeklis, bet ikdiena, būtu jāsazinās ar draudzes prāvestu, lai izvēlētos Jums piemērotāko citu grēku nožēlas un labo darbu veidu.
Svētīgu jums visiem februāra mēnesi un no 18. februāra – svētīgu Lielā gavēņa laiku!
