Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Aprīļa pirmās pāris dienas aizvadīsim Lielā gavēņa liturģiskajā laikā, Lielās nedēļas izskaņā. Lielās Ceturtdienas, 2. aprīļa, rītā ikvienas diecēzes katedrālē ap savu bīskapu pulcēsies visi diecēzes priesteri, lai kopīgi svinētu harizmas svētīšanas Svēto Misi un atjaunotu savus priesterības solījumus.
2. aprīļa pēcpusdienā iesākas Triduum Paschale laiks jeb Trīs Svētās dienas. Tajās intensīvi izdzīvojam mūsu Kunga Jēzus Kristus pēdējo vakariņu piemiņu. To laikā Jēzus Kristus iestādīja Euharistiju jeb Vissvētāko Altāra sakramentu. Svētajos Rakstos sv. Pāvils mums vēstī: “Kungs Jēzus tanī naktī, kad Viņš tika nodots, paņēma maizi, un pateikdamies lauza un sacīja: Ņemiet un ēdiet, šī ir mana Miesa, kas par jums tiks atdota; to dariet manai piemiņai! Tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena, sacīdams: Šis biķeris ir Jaunā derība manās Asinīs; to dariet, cikkārt jūs to dzerat, manai piemiņai! Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks” (1 Kor 11, 23b-26). Pēdējo vakariņu Svētās Mises liturģijā ir saglabājies Jēzus Kristus paveiktais kāju mazgāšanas rituāls (Jņ 13, 1-15), ko Viņš mums atstāja par priekšzīmi (sal. Jņ 13, 15).
Pēdējo vakariņu Svētā Mise iesākas tradicionāli un svinīgi ar Gloria dziedājumu, visiem baznīcas zvaniem skanot. Taču turpmāk ērģeles apklust līdz pat Gloria dziedājumam Lieldienu vigilijas Svētajā Misē. Pēdējo vakariņu Svētās Mises noslēgumā galvenais celebrants neatlaiž tautu, kā tas notiek katrā Svētajā Misē. Tradicionāli notiek denudatio altaris (altāru atsegšana), un Vissvētākais altāra sakraments tiek pārnests uz Kunga kapa vietu. Galvenais altāris paliek atsegts un tā atvērtās durtiņas rāda, ka Kungs ir paņemts no vissvētākās vietas. Ticīgie šajā laikā ir aicināti katram piemērotu laiku palikt Euharistijas sakramenta pielūgsmē.
Lielajā Piektdienā Svētā Mise netiek svinēta, jo šajā dienā Kungs, upurējas Pats pie krusta, izpirkdams mūsu uz visas pasaules grēkus. Lielajā Piektdienā ticīgā tauta pulcējas uz Kunga ciešanu piemiņas dievkalpojumu. Tā iesākumā priesteris, pārdomājot Kristus upuri, krīt uz vaiga tukšā altāra priekšā un pielūdz Kungu. Dievkalpojums iesākas bez tradicionālā sveiciena. Priesteris tautu aicina uz lūgšanu. Pēc Dieva vārda liturģijas, kuras laikā lasām un pārdomājam Kristus ciešanu aprakstu (Jņ 18, 1 – 19, 42). Tam seko visas Dieva tautas svinīgi aizlūgumi par Svēto Baznīcu, par pāvestu, par garīgajiem vadītājiem, par katehumeniem, par kristiešu vienotību, par ebreju tautu, par tiem, kas netic Kristum, par tiem, kas netic Dievam, par mūsu sekulārajiem vadītājiem un par visiem ciešanās. Tam seko dievkalpojuma otrā daļa – svētā krusta adorācija. Kunga ciešanu piemiņas dievkalpojuma trešā daļa ir Svētā Komūnija. Tās laikā ticīgie, pieņem Euharistiju, kas tika konsekrēta iepriekšējā dienā, t.i. Kristus pēdējo vakariņu Svētās Mises laikā. Lielās piektdienas dievkalpojums noslēdzas ar priestera vai diakona svētību, taču bez krusta zīmes. Ticīgie pēc krusta pagodināšanas izklīst klusumā. Lielajā Sestdienā nenotiek nekādas liturģiskās aktivitātes, jo ir sabats, un Kungs, aizmidzis par mums, atdusas.
Klusās Sestdienas, 4. aprīļa, vēlā vakarā pulcēsimies uz Kunga augšāmcelšanās jeb rezurekcijas vigiliju. Tās iesākumā tiek svētīta uguns kā viens no visa iesākuma elementiem; tiek sagatavota Lieldienu svece jeb pashāls, kas simbolizē pašu Kristu. Tam seko procesija, kuras laikā pashāls tiek ienests tumsas ietītajā dievnamā. Uz trīskārtēju pasludinājumu: “Lumen Christi” (“Kristus gaisma”), ticīgā tauta atbild “Deo Gratis” (“Pateicība Dievam”). Pēc Lieldienu pasludināšanas seko Dieva vārda liturģija. Tajā pārdomājam Dieva pestīšanas vēsturi, sākot ar pasaules radīšanu, Dieva tautas iziešanu no verdzības, kas simboliski parādās kā izraela tautas izceļošana no Ēģiptes zemes, līdz Vecās Derības pravietojumiem par gaidāmo mesiju un katram doto jauno sirdi. Atskanot Gloria dziedājuma intonācijai, dievnams pielīst ar priecīgām visu zvanu skaņām, ērģeles arī ir atstājušas sēru klusumu un vada visu ticīgo Dieva slavas un pielūgsmes dziedājumu. Svētā Evaņģēlija lasījums (Mk 16, 1-7) mums vēstī par Kristus augšāmcelšanos. Pēc Dieva vārda liturģijas, ja draudzē ir katehumeni, tie saņem kristību sakramentu. Lieldienu vigilijā katrs no mums, kas esam saņēmuši kristību sakramentu, atjaunosim tajā saliktos solījumus. Pēc vigilijas Euharistiskās liturģijas pirmo reizi Triduum Paschale laikā celebrants atlaiž Dieva tautu tradicionālā veidā.
Lieldienas ir galvenais notikums cilvēces atpestīšanas vēsturē. Ar Lieldienām iesākas Lieldienu liturģiskais laiks, kas turpināsies līdz pat Vasarsvētkiem. Tā kā Lieldienas ir galvenie lielie svētki liturģiskajā gadā, to svinības turpinām astoņas dienas. Tātad līdz pat 12. aprīlim svinēsim Lieldienu oktāvu. Tā noslēgsies ar svētā Jāņa Pāvila II ieviest Kunga žēlsirdības svētdienu jeb Balto svētdienu.
7. aprīlī Baznīca piemin sv. Jāni no Sales (1651-1719), priesteri, kristīgo skolu debesu aizbildni. Taču, tā kā šogad šī piemiņas diena sakrīt ar Lieldienu oktāvu, tā Baznīcas liturģijā netiks svinēta.
25. aprīlī Baznīca svinēs sv. Marka, evaņģēlista svētkus. Sv. Marks bija sv. apustuļa Barnabas radinieks. Viņš pavadīja sv. apustuli Pāvilu viņa ceļojumā uz Romu, pēc tam bija sv. apustuļa Pētera māceklis un izklāstīja viņa mācību otrajā Evaņģēlijā, kas vēsturiski ir senākais no četriem Svēto Rakstu kanonā ietvertajiem evaņģēlijiem. Sv. Markam tiek piedēvēta Aleksandrijas Baznīcas nodibināšana. Sv. Marks ir notāru debesu aizbildnis.
29. aprīlī Baznīca svinēs sv. Katrīnas no Sjēnas (1347-1380), jaunavas un Baznīcas doktores, piemiņas dienu. Sv. Katrīna septītajā dzīves gadā salika šķīstības svētsolījumus, bet 16 gadu vecumā viņa iestājās Sv. Dominika trešajā ordenī. Kvēlas mīlestības uz Dievu un tuvāko piepildīta, viņa sekmēja mieru starp pilsētām, aizstāvēja Romas pāvesta tiesības un brīvību, aizbilda par kristīgās dzīves atjaunošanu. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās daudzas viņas diktētās vēstules un garīgās sarunas. Pāvests Pāvils VI sv. Katrīnu no Sjēnas pasludināja par Baznīcas doktori. Svētā Katrīna no Sjēnas ir Itālijas debesu aizbildne un aizbildne pret ugunsgrēkiem.
Svētīgu jums aprīļa mēnesi!