Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Maijs kā allaž iesākas ar Sv. Jāzepa – strādnieku aizbildņa fakultatīvo piemiņas dienu, ko svinam 1. maijā. Būdams goda vīrs, Jēzus Kristus audžutēvs uzturēja savu ģimeni, strādājot gluži parastu darbu. Viņš bija galdnieks. Neapšaubāmi ir tas, ka darba tikumu viņš audzināja arī savam Dēlam. Sv. Jānis Pāvils II savā sociālajā enciklikā Laborem exercens (1981. gada 14. septembrī) uzsver, ka cilvēks un darbs ir nešķiramas realitātes. Visu cilvēku dzīvi raksturo darbs, kas dod tai vērtību. Darbs ir cilvēka labā, nevis otrādi. Tāpat sv. Hosemarija Eskriva vienmēr ir aicinājis jebkuru darbu veikt Dievam par godu, tā savu ikdienu pārvēršot nemitīgā lūgšanā. Tā ikviens bez darba palicis cilvēks ir aicināts vērsties pie sv. Jāzepa savās vajadzībās, lai Vissvētākās Jaunavas Marijas līgavainis aizlūdz par viņu pie Dieva.
2. maijā Baznīca piemin bīskapu un Baznīcas doktoru sv. Atanāziju (ap 290-373). Aleksandrijas bīskaps Atanāzijs bija aktīvs cīnītājs pret ariānisma mācību un dedzīgs Jēzus Kristus dievišķības aizstāvis.
13. maijā atcerēsimies kādu 1917. g. notikumu Portugāles Fatimā, kad Vissvētākā Jaunava Marija laikā starp 13. maiju un 13. oktobri sešas reizes parādījās trim bērniem – Lūcijai (1907-2005), Franciskam (1908-1919) un Žasintei (1910-1920). Baznīca ir atzinusi šīs Dievmātes parādīšanās par autentiskām.
Turpinot
izdzīvot Lieldienu liturģisko laiku, ceturtdien, 14. maijā, 40. dienā pēc Lieldienām Baznīca svinēs Kunga debeskāpšanas lielos svētkus. 40 dienu laikā pēc Jēzus Kristus augšāmcelšanās Lieldienu rītausmā, Jēzus Kristus periodiski parādījās gan apustuļiem, gan sievietēm, gan plašākam Viņa mācekļu lokam. Kunga debeskāpšana bija pēdējais mācekļu acīm reāli saredzamais notikums pēc Kunga augšāmcelšanās. To apraksta Mk 16, 19, Lk 24, 50-51 un Apd 1, 1-11. Kunga debeskāpšanas lielie svētki ir katram katoļticīgajam obligāti svinami svētki, tādēļ šajā dienā ir jāpiedalās Svētajā Misē un, ja tas iespējams, jāatturas no smagiem darbiem.
Lieldienu liturģiskais laiks noslēgsies svētdien, 24. maijā, ar Svētā Gara nosūtīšanas lielajiem svētkiem jeb Vasarsvētkiem. Desmitajā dienā pēc Kristus debeskāpšanas jeb 50. dienā pēc Lieldienām apustuļi un Vissvētākā Jaunava Marija, lūgšanas laikā saņēma Svēto Garu (sal. Apd 1, 1-11). Tā piepildījās Jēzus Kristus apsolījums mūs neatstāt vienus, bet sūtīt mums Iepriecinātāju.
Dienā pēc Vasarsvētkiem kopā ar Baznīcu svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas – Baznīcas Mātes svētkus. Baznīca ir Kristus mistiskā Miesa. Bet, tā kā Jaunava Marija ir Jēzus miesīgā Māte, tāpat viņa ir arī Māte Kristus mistiskajai Miesai, kā to, mirstot pie Krusta novēlēja pats Jēzus (sal. Jņ 19, 26-27).
Otrdien, 26. maijā svinēsim sv. priestera Filipa Neri (1515-1595) piemiņas dienu. Savus pienākumus šis svētais veica prieka, mīlestības un kalpošanas garā.
Ceturtdien, 28. maijā, Baznīca svinēs Kunga Jēzus Kristus – Augstā un mūžīgā priestera svētkus. Šie ir jauni svētki, kas pirmo reizi liturģiskajā kalendārā parādījās 2013. g. Tajos atceramies patiesību par Jēzus Kristus priesterisko misiju “pēc Melhizedeka kārtas”. Svētkos īpaši lūdzamies par priesteriem un jauniem paaicinājumiem uz priesterību.
Maijs Baznīcas kalendārā noslēdzas ar Vissvētās Trīsvienības svētdienu, lielajiem svētkiem, ko svinēsim 31. maijā. Vasarsvētkos Vissvētā Trīsvienība atklāja sevi visā pilnībā. Cilvēcei tika dota vispilnīgākā šajā pasaulē iespējamā atklāsme par Dieva būtību. Dievs Tēvs bija zināms izredzētajai tautai; Dievs Dēls, Jēzus Kristus, iemiesojās Jaunavai Marijai, piedzima, cieta, nomira pie krusta, augšāmcēlās un uzkāpa debesīs; pēc Viņa apsolījuma mums atklājās Dieva Trešā Persona – Svētais Gars. Vairs šajā pasaulē neko vairāk par Dievu neuzzināsim. Šajos svētkos esam īpaši aicināti kontemplēt Trīsvienību, mūsu vienu Vienīgo Dievu.
Svētīgs jums maija mēnesi!