Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Augusts. Ieskatoties liturģiskajā kalendārā, pamanīsim, ka gandrīz katra šī mēneša diena mums ir kā aicinājums dzīvot svēto sadraudzībā. Patiešām, augusts ir svētkiem un piemiņas dienām bagāts mēnesis.
Jau 1. augustā Baznīca svinēs sv. Alfonsa Marijas de Liguori (1696-1787), bīskapa, Baznīcas doktora, redemptoristu kongregācijas dibinātāja, piemiņas dienu. Sv. Alfonss Marija de Liguori piedzima Neapolē. Ieguvis doktora grādu jurisprudencē, kļuva par garīdzniekuun nodibināja Vissvētā Pestītāja kongregāciju. Tautā viņš sludināja kristīgas dzīves principus, atstādams darbus morāles un askēzes jomās. Bija Sv. Agates diecēzes bīskaps. Tomēr izlūdzās atbrīvojumu no šī kalpojuma un atgriezās pie brāļiem, starp kuriem arī nomira Pagani, Neapoles tuvumā. Sv. Alfonss Marija de Liguori ir to, kas izsūdz savus grēkus un morālteologu aizbildnis Debesīs.
4. augustā svinēsim sv. Jāņa Marijas Vianeja (1786-1859), priestera, Arsas prāvesta piemiņas dienu. Sv. Jānis Marija Vianejs piedzima Lionā. Neraugoties uz daudzām grūtībām, kļuva par garīdznieku. Drīzumā kļuva par prāvestu Arsā, Belejas diecēzē. Ar lūgšanām, mīlestību pret draudzes locekļiem un miesas mērdēšanu atdzīvināja vienaldzīgo draudzi. Uz Arsu devās liels daudzums ticīgo, lai pieietu pie grēksūdzes vai saņemtu padomu. Pārcilvēciska darba un mērdēšanas novārdzināts, viņš nomira turpat Arsā 1859. gadā. Sv. Jānis Marija Vianejs ir prāvestu Debesu aizbildnis.
6. augustā Baznīca svinēs Kunga pārveidošanās svētkus. Šajos svētkos atceramies teofāniju Tabora kalnā. Klātesot Jēzus Kristus apustuļiem Pēterim, Jēkabam un Jānim, Kunga seja pārveidojās, parādījās Mozus un Elijs, kuri simbolizē Likumu un Praviešus, un atskanēja Dieva balss: “Šis ir mans mīļais Dēls, kas man ļoti patīk, – Viņu klausiet” (sal. Mt 17, 1-9). Austrumu Baznīcā šie svētki tiek plaši svinēti jau kopš X gs., taču Rietumu Baznīcā tos noteica par svinamiem visā Baznīcā 1456. g.
8. augustā svinēsim sv. Dominika (ap 1170-1221), priestera, piemiņas dienu. Sv. Dominiks piedzima Spānijā. Pēc teoloģijas studijām kļuva par kanoniķi Osmā. Sprediķoja pret albigiešu herēzi (viņi noliedza Kristus iemiesošanos, miesas augšāmcelšanos, laulības un citu sakramentu vērtību) un ar savas dzīves paraugu nesa daudz labu augļu. Sv. Dominiks, savācis domubiedrus, nodibināja Sprediķotāju ordeni, viņš ir dominikāņu ordeņa dibinātājs. Dzīves noslēgumu piedzīvoja Boloņā.
10. augustā svinēsim sv. Laurencija (Labrenča), diakona un mocekļa, svētkus. Sv. Laurencijs ir visu nabadzīgo aizbildnis debesīs. Laurencijs bija diakons Romas Baznīcā, kas cieta mocekļa nāvē ķeizara Valeriāna vajāšanu laikā 258. gadā. Viņš nāvi piedzīvoja 14 dienas pēc pāvesta Siksta II un citu četru diakonu nomocīšanas. Viņa kapenes atrodas pie ceļa uz Tiburtīnu, Verano laukā. Virs tām imperators Konstantīns Lielais uzbūvēja baziliku. Sv. Laurencija godināšana Baznīcā izplatījās no IV gs.
11. augustā Baznīca svinēs sv. Klāras (1194-1253), jaunavas, piemiņas dienu. Sv. Klāra, sekojot sv. Franciskam no Asīzes, kļuva par jauna sieviešu ordeņa priekšnieci. Jaundibinātajā ordenī māsas dzīvoja tam laikam nepieredzētā stingrā nabadzībā un paklausībā.
14. augustā Baznīca Latvijā svin sv. Meinarda (ap 1130/1140-1196), bīskapa, latviešu pirmā apustuļa lielos svētkus. Meinardu kanonizēja sv. Jānis Pāvils II 1193. g. 8. septembrī viņa vizītes laikā Latvijā. Meinarda relikvijas glabājas Rīgas Doma baznīcā (Sv. Marijas katedrālē). Citur Baznīca šajā dienā svin sv. Maksimiliana Kolbes (1894-1941), poļu franciskāņu priestera un mocekļa, piemiņas dienu. Sv. Maksimilians Kolbe ir Hitlera nacistiskā režīma upuris.
15. augustā visa Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs lielos svētkus. Kaut gan dogma par Jaunavas Marijas uzņemšanu Debesīs hronoloģiski ir jauna – to 1950. g. dogmatiskajā konstitūcijā “Munificentissimus Deus” noteica pāvests Pijs XII, ticības patiesības saknes jau sen bija iespiedušās tautā. Šī dogma nekādā ziņā nav pretrunā Svētajiem Rakstiem, kā to dažkārt mēdz norādīt mūsu brāļi un māsas Kristū no citām konfesijām.
20. augustā Baznīca svin sv. Bernarda (1090-1153), Klervo klostera abata un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis netālu no Dižonas Francijā. 1111. gadā iestājās cisterciešu klosterī Sito. Pēc trim gadiem izveidoja klosteri Klervo, kuru apgādāja līdz pat nāvei. Savos sprediķos un vēstulēs aicināja uz kristīgās dzīves padziļināšanu un ticības nostiprināšanu. Cīnīdamies ar neskaitāmām herēzēm, atstāja milzīgu iespaidu uz Eiropu. Viņš ir daudzu darbu autors teoloģijā un askēzē.
21. augustā svinam sv. Pija X (1835-1914), pāvesta, piemiņas dienu. Pijs X piedzima Riesē, netālu Venēcijas. Kļuvis par garīdznieku, dedzīgi pildīja savus pastorālos pienākumus. Bija Mantujas bīskaps, pēc tam – Venēcijas patriarhs. 1903. gadā viņu ievēlēja par pāvestu. Pijs X atjaunoja Baznīcas euharistisko un liturģisko dzīvi, enerģiski cīnījās ar modernisma kļūdām. Viņam bija raksturīgas paklausība, lēnprātība un žēlsirdība.
22. augustā, t.i. vienu nedēļu pēc Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšanas Debesīs lielajiem svētkiem, Baznīca svin Vissvētākās Jaunavas Marijas – Karalienes piemiņas dienu.
24. augustā Baznīca svin sv. apustuļa Bartolomeja svētkus. Sv. Bartolomejs piedzima Kānā. Pie Jēzus viņu atveda sv. apustulis Filips. Pēc Kunga uzkāpšanas debesīs sludināja Indijā, kur arī piedzīvoja mocekļa nāvi. Viņš ir apmetēju (būvniecībā strādājošo) aizbildnis debesīs.
27. augustā Baznīca piemin sv. Moniku (332-387), bīskapa un Baznīcas doktora sv. Augustīna (354-430) māti. Dzimusi Tagastē, Āfrikā, kristīgā ģimenē. Agrīnā vecumā viņu izdeva pie vīra, kurš bija pagāns un kuru viņa ar savu lēnprātību un paklausību pievērsa kristietībai. Diezgan daudzas rūpes viņai sagādāja viņas dēls Augustīns: ilgus gadus ar asarām acīs viņa lūdza Dievu par viņa atgriešanos. Sv. Monika ir sievas un mātes-kristietes, kas rūpējas arī par garīgiem labumiem, paraugs. Mira Ostijā. Sv. Monika ir visu māšu Debesu aizbildne.
28. augustā pieminēsim sv. Augustīnu (354-430), bīskapu un Baznīcas doktoru. Sv. Augustīns piedzima Tagastē, Āfrikā. Aizrāvās ar dažādiem filozofiskajiem virzieniem, taču tajos neatradis dvēseles mieru, atgriezās, un, sv. Ambrozija sprediķu un sv. apustuļa Pāvila vēstuļu ietekmē kristījās Mediolanā 387. gada Lieldienās. Pēc atgriešanās no Āfrikas dzīvoja askētisku dzīvi. Ievēlēts par Hiponas bīskapu, 34 gadus pienācīgi aprūpēja viņam uzticēto ticīgo ganāmpulku. Viņš ir sarakstījis daudzus teoloģiskus un apoloģētiskus darbus. Sv. Augustīns ir visu teologu aizbildnis debesīs.
29. augustā Baznīca svin sv. Jāņa Kristītāja mocekļa nāves piemiņas dienu.
Svētīgu jums visiem un labu augusta mēnesi!