Slavēts Jēzus Kristus!
29. novembrī ar Adventa I svētdienu iesākās jaunais liturģiskais gads (C cikls). Advents ir dievbijīgas un priecīgas sagatavošanās Kristus dzimšanai laiks. Adventa liturģiskā krāsa ir violetā – gandarīšanas un atgriešanās krāsa. Šajā laikā Baznīca mūs visus aicina it īpaši pievērsties labiem darbiem. Tātad sagatavošanās Ziemassvētkiem ir viena Adventa tematiskā līnija. Otra ir – Kristus otrreizējā atnākšana laika beigās. Par to īpaši dzirdējām Adventa I svētdienā.
Adventa II un III svētdienas (6. un 13. decembris attiecīgi) ir veltītas apcerei par sv. Jāni Kristītāju – vēstnesi, balsi, kurš pats nebija Vārds, bet kurš liecināja par Viņu. Adventa III svētdienas Svētās Mises ievaddziesma, kas ir fragments no sv. Pāvila vēstules filipiešiem, aicina: “Vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu.” (Filip 4, 4-5) Šis prieks izpaužas arī liturģiskajā normā šajā svētdienā atļaut lietot rozā liturģisko krāsu. Adventa IV svētdiena (20. decembris) veltīta tieši pirms Ziemassvētku notikumu un Vissvētākās Jaunavas Marijas īpašās lomas Dieva cilvēktapšanā apcerei.
Pirms tam, 3. decembrī, Baznīca svinēs sv. Franciska Ksavera, priestera, piemiņas dienu. Dzimis Spānijā 1506. gadā. Mācību laikā Parīzē viņš pievienojās sv. Ignācijam no Lojolas. Pēc iesvētīšanas par priesteri 1537. gadā veltīja sevi žēlsirdības darbiem. 1541. gadā devās uz austrumiem un desmit gadu garumā sludināja Labo Vēsti Indijā un Japānā, kur kristietībai pievērsa daudz tautas. Nomira 1552. gadā Sinarumas salā pie Ķīnas piekrastes. Sv. Francisks Ksavers ir ārzemju misiju debesu aizbildnis.
7. decembrī kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Ambrozija no Mediolanas, bīskapa un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Trevirisā ap 340. gadu romiešu ģimenē. Mācījās Romā, Sirmijā uzsāka valsts ierēdņa karjeru. 374. gadā, atrazdamies Mediolanā, negaidīti tika ievēlēts par šīs pilsētas bīskapu un tā paša gada 7. decembrī pieņēma bīskapa hirotoniju. Sevi parādīja kā taisnīgu ganu un ticīgo skolotāju; dedzīgi pildīja savus pienākumus, būdams piepildīts ar mīlestību pret visiem. Bija nelokāms Baznīcas tiesību aizstāvis; kļuva slavens ar savām vēstulēm un pret ariāņiem vērstu darbību. Nomira 397. gada 4. aprīlī, Lielajā Sestdienā. Sv. Ambrozijs ir sveču lējēju debesu aizbildnis.
8. decembrī visi vienā Baznīcā svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas lielos svētkus. Dogma, tātad – ticības patiesība, par Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu ir salīdzinoši jauna. To 1854. g. 8. decembrī pasludināja pāvests Pijs IX. Tomēr līdz šīs patiesības atzīšanai ir iets ilgs ceļš. Tā, 431. g. Efezas koncils Mariju nosauca par Dieva Māti. Jaunava Marija kā Jēzus Kristus, patiesā Dieva un patiesā Cilvēka, mātei bija jābūt bez grēka traipa, jo Dievs nav savienojams ar grēku. Grēks nav savietojams ar Dievu. Tādēļ ir tikai loģiski, ka Dievmātei bija jāpiedzimst pasaulē pavisam īpašai – bez pirmdzimtā grēka. Šī diena ir viena no obligāti svinamajām svētku dienām Katoliskajā Baznīcā. Tas nozīmē, ka šajā dienā ikviena katoļticīgā pienākums ir piedalīties Svētajā Misē.
14. decembrī Baznīca svinēs sv. Jāņa no Krusta, priestera un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Fonteverā, Spānijā, ap 1542. gadu. Iestājās karmelītu ordenī, bet 1568. gadā sv. Terēzes no Avilas ietekmēts, kļuva par pirmo reformētā ordeņa mūku. Veltīdams sevi reformas lietai, pārcieta daudz atsacīšanos un likstu. Nomira Ubedā 1591. gadā. Nodemonstrēja lielu dzīves svētumu un gudrību, par ko liecina viņa garīgajai dzīvei veltītās vēstules.
22. decembrī plkst. 6:48 iestāsies astronomiskā ziema. Nakšu garums pakāpeniski sāks sarukt, bet dienu garums – pieaugt.
24. decembra vakarā līdz ar Ziemassvētku vigilijas Svēto Misi iesāksies Ziemassvētku liturģiskais laiks. 25. decembris – Ziemassvētki jeb Kristus piedzimšanas lielie svētki. Tajos allaž atceramies Jēzus Kristus piedzimšanu Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Ziemassvētku laika liturģiskā krāsa normāli ir balta. Ziemassvētki ir ikvienam katolim obligāti svinami svētki. Tātad ikvienam obligāti ir jāpiedalās Svētajā Misē.
Taču jau 26. decembrī, kad Baznīca svinēs sv. pirmmocekļa Stefana svētkus, Baznīca tērpsies sarkanā liturģiskajā krāsā. Sv. Stefans bija pirmo kristiešu draudzēs kalpojošs diakons, kuru jūdi, kā to lasām Svētajos Rakstos (Apd 6; 7), nomētāja ar akmeņiem. Viņš bija pats pirmais Kristus sekotājs, kurš apliecināja savu ticību mocekļa nāvē, tādēļ arī tiek saukts par pirmmocekli. Sv. Stefans ir akmeņkaļu aizbildnis.
Šogad I svētdiena Ziemassvētku oktāvā iekrīt 27. decembrī. Ziemassvētku oktāvas I svētdienā Baznīca svin Svētās ģimenes svētkus. Svētā ģimene – Jāzeps, Marija un Jēzus – ir ikvienas ģimenes paraugs. It īpaši šis jautājums ir aktuāls mūsdienās, kad ģimenēm mūsdienu pasaulē veltītiem jautājumiem šogad Romā tika sasaukta bīskapu sinode.
28. decembrī Baznīca svinēs Sv. nevainīgo Betlēmes bērniņu, mocekļu, svētkus. Šos Betlēmes bērniņus, ko atcerēsimies, ķēniņš Hērods pavēlēja nogalināt, meklējot jaundzimušo Jēzu Kristu.
Pāvesta vispārējais lūgšanu nodoms:
“Lai mēs visi varam piedzīvot žēlsirdību, ko mums pauž mūsu Dievs, kurš nekad nemitējas piedot!”
Pāvesta misionārais lūgšanu nodoms:
“Lai ģimenes, it sevišķi tās, kuras piedzīvo ciešanas, Jēzus dzimšanā rod dziļas cerības zīmi!”
Svētīgu un Dieva žēlastībām bagātu jums šo laiku!