Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Aprīļa pirmās trīs dienas aizvadīsim Lieldienu oktāvas izskaņā. Lieldienu oktāva noslēgsies 3. aprīlī ar svētā Jāņa Pāvila II ieviesto Kunga žēlsirdības svētdienu jeb Balto svētdienu.
Kunga pasludināšanas lielos svētkus tradicionāli svinam 25. martā, tieši deviņus mēnešus pirms Ziemassvētkiem. Taču, tā kā šogad 25. marts sakrita ar Lielo Piektdienu, Kunga pasludināšanas lielos svētkus svinēsim Lieldienu liturģiskā laika II nedēļas pirmdienā jeb 4. aprīlī. Tajos īpaši atcerēsimies notikumu, kad erceņģelis Gabriels pasludināja Jaunavai Marijai, ka viņa ieņems no Svētā Gara un dzemdēs Dēlu: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus. Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala” (sal. Mt 1, 30-33). Tajā brīdī faktiski viss bija atkarīgs no Marijas brīvās gribas – paklausīt ar savu brīvās gribas aktu, savu rīcību Dieva gribai, vai tomēr palikt šķietami drošajā “stabilitātes saliņā” bez pārmaiņām, vēl piebilstot: “Ko, nu, es…” Un ko tad Marija? “Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda” (Mt 1, 38a). Un notika! “Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” (Jņ 1, 14a).
7. aprīlī Baznīca piemin sv. Jāni no Sales, priesteri, kristīgo skolu debesu aizbildni. Dzimis Reimsā, Francijā, 1651. gadā. Pēc mācībām Sorbonā, jau esot par kanoniķi Reimsā, veltīja sevi jaunatnes izglītošanai, dibināja skolas nabadzīgajiem. Laika gaitā nodibināja Kristīgo skolu brāļu biedrību. Daudz izcieta no veco izglītošanas un audzināšanas metožu piekritējiem. Miris Ruānā 1719. gadā.
11. aprīlī Baznīca kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Staņislava, bīskapa un mocekļa, piemiņas dienu. Dzīmis Ščepanovā (Szczepanow), Polijā, ap 1036. gadu; pēc mācībām Lježā tika iesvētīts par priesteri. 1072. gadā no bīskapa Lamberta mantoja Krakovas katedru. Kā labais gans valdīja Baznīcu, palīdzēja nabagiem, apmeklēja viņam uzticēto klēru. 1079. gadā piedzīvoja mocekļa nāvi no karaļa Boļeslava rokas, ar kuru izveidojās konflikts. Sv. Staņislavs ir Polijas debesu aizbildnis.
Labā Gana svētdienu šogad svinēsim 17. aprīlī.
25. aprīlī Baznīca svinēs sv. Marka, evaņģēlista, svētkus. Sv. Marks bija sv. apustuļa Barnabas radinieks. Viņš pavadīja sv. apustuli Pāvilu viņa ceļojumā uz Romu, pēc tam bija sv. apustuļa Pētera māceklis un izklāstīja viņa mācību otrajā Evaņģēlijā, kas vēsturiski ir senākais no četriem Svēto Rakstu kanonā ietvertajiem evaņģēlijiem. Sv. Markam tiek piedēvēta Aleksandrijas Baznīcas nodibināšana. Sv. Marks ir notāru debesu aizbildnis.
29. aprīlī Baznīca svinēs sv. Katrīnas no Sjēnas, jaunavas un Baznīcas doktores, svētkus. Dzimusi Sjēnā 1347. gadā. Sv. Katrīna septītajā dzīves gadā salika šķīstības svētsolījumus, bet 16 gadu vecumā viņa iestājās Sv. Dominika trešajā ordenī. Kvēlas mīlestības uz Dievu un tuvāko piepildīta, viņa sekmēja mieru starp pilsētām, aizstāvēja Romas pāvesta tiesības un brīvību, aizbilda par kristīgās dzīves atjaunošanu. Līdz mūsu dienām ir saglabājušās daudzas viņas diktētās vēstules un garīgās sarunas. Nomira 1380. gadā. Pāvests Pāvils VI sv. Katrīnu no Sjēnas pasludināja par Baznīcas doktori. Svētā Katrīna no Sjēnas ir Itālijas debesu aizbildne un aizbildne pret ugunsgrēkiem.
Svētīgu jums aprīļa mēnesi!