Slavēts Jēzus Kristus!
Esiet sveicināti oktobrī – Rožukroņa mēnesī.
Tas iesākas ar sv. Terēzes no Bērna Jēzus, jaunavas un Baznīcas doktores, piemiņas dienu, ko svinam 1. oktobrī. Sv. Terēzīte ir Rīgas Garīgā semināra un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta, kā arī Rīgas Katoļu ģimnāzijas aizbildne. Dzimusi Alansonā, Francijā, 1873. gadā. 15 gadu vecumā iestājās karmelīšu klosterī Lizjē. Viņa izcēlās ar paklausību, evaņģēlisko vienkāršību un milzīgu paļāvību uz Dievu, un šos tikumus dāvāja arī citām klostermāsām. Redzot Dieva mīlestības lielumu, sv. Terēze garīgi upurēja sevi par pasaules glābšanu. Mirusi 1897. gada 30. septembrī. Sv. Terēze no Bērna Jēzus ir visu ārzemju misiju debesu aizbildne.
2016. gada 2. oktobris – Parastā liturģiskā laika XXVII svētdiena.
4. oktobrī Baznīca svin sv. Franciska no Asīzes piemiņas dienu. Dzimis Asīzē 1182. gadā. Jaunībā piekopa bezrūpīgu dzīvesveidu, taču atgriezās, un, atteicies no tēva bagātībām, nolēma dzīvot pilnīgā nabadzībā, lai līdzinātos Kristum. Izdzīvojot pēc evaņģēliskā gara nabadzīgu dzīvi, sludināja Dieva mīlestību pret visiem. Nodibināja Mazo brāļu ordeni Evaņģēlija sludināšanai, bet vēlāk – sieviešu ordeni (klarises) un ordeni pasaulē dzīvojošajiem lajiem. Dzīves nogalē saņēma stigmas. Mira 1226. gadā.
7. oktobrī – mūsu draudzes svētki: Vissvētākās Jaunavas Marijas – Rožukroņa Karalienes svētki. Rožukronis ir tautā iecienīta, spēcīga lūgšana, kurā apceram Jēzus Kristus dažādos dzīves notikumus ar Marijas, Jēzus Kristus Mātes, acīm. Saskaņā ar leģendu 1206. g. rožukroņa lūgšanu sv. Dominikam iemācīja pati Vissvētākā Jaunava Marija. Šis brīdis ir attēlots mūsu draudzes skaistajā altārgleznā. Svētais Jānis Pāvils II vēstulē Rosarium Virginis Mariae raksta: “Rožukronis iekļaujas labākajā un skaidrākajā kristīgās kontemplācijas tradīcijā. Rietumos tas ir attīstījies kā tipiska apceres lūgšana un zināmā mērā sabalsojas ar “sirds lūgšanu” vai “Jēzus lūgšanu”, kas ir dīgusi kristīgo Austrumu zemē.” Mūsdienās īpaši nozīmīgi ir sv. Jāņa Pāvila II vārdi par mieru un ģimeni. Tajā pašā apustuliskajā vēstulē viņš raksta: “Daži vēsturiskie apstākļi palīdzēja īstenot Rožukroņa atjaunošanu saistībā ar mūsdienu aktualitātēm. Vispirms jāmin steidzams lūgums Dievam pēc miera. (…) Līdzīgā veidā, nekavējoties, jāmēģina aktīvi darboties un lūgties par vēl vienu mūsu laikmeta krīzes situāciju: tā ir ģimene. Ģimeni, sabiedrības šūniņu, aizvien vairāk apdraud iznīcinošie spēki ideoloģiskajā un praktiskajā līmenī, kas izraisa bažas par šīs fundamentālās un neaizvietojamās institūcijas nākotni un līdz ar to par sabiedrības nākotni kopumā. Ģimenes pastorāles plašākā kontekstā Rožukroņa atjaunošana kristīgajās ģimenēs var kļūt par iedarbīgu palīdzību pašreizējās krīzes graujošo seku ierobežošanai.” Jēzus Kristus, īsi pirms krusta nāves, uzticēja savai Mātei cilvēci: “Sieviet, lūk, tavs dēls!” (Jņ 19, 26) Tieši caur Rožukroņa lūgšanu Jaunava Marija ir gatava īstenot savas mātišķās rūpes pār ikvienu no mums. Lūgsimies Rožukroni gan kopā, gan atsevišķi, popularizēsim to citu brāļu un māsu vidū. Atcerēsimies, ka Rožukronis kā kristocentriska un kontemplatīva lūgšana, ir zāles mūsu laikmeta sērgām. Pāvests svētais Pijs V iedibināja šo piemiņas dienu kristiešu flotes uzvaras pie Lepanto kaujā 1571. gadā piemiņai; šī uzvara tika izcīnīta, pateicoties Svētā Rožukroņa lūgšanām.
2016. gada 9. oktobris – Parastā liturģiskā laika XXVIII svētdiena.
15. oktobrī svinēsim sv. Terēzes no Jēzus jeb sv. Terēzes no Avilas, jaunavas un Baznīcas doktores, piemiņas dienu. Dzimusi Avilā, Spānijā, 1515. gadā. Iestājās karmelīšu ordenī. Dieva iedvesmas vadīta, reformēja savu ordeni, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem. Līdz ar to viņa ir baskāju karmelīšu kopienas dibinātāja, mistiķe un izcils kontemplatīvās lūgšanas paraugs. Sarakstīja virkni darbu askēzē, kurus uzskatīti par garīgās literatūras pērlēm. Latviski viņas garīgais mantojums ir izdots grāmatās “Dzīve”, “Dvēseles pils” un “Pilnības ceļš”. Mirusi Albā, 1582. gadā. Sv. Terēze no Avilas ir debesu aizbildne tiem, kas cieš no galvassāpēm.
2016. gada 16. oktobris – Parastā liturģiskā laika XXIX svētdiena.
17. oktobrī pieminēsim bīskapu un mocekli sv. Ignāciju no Antiohijas. Ignācijs, iesaukts par Dievnesi, mantoja apustuļa Pētera Antiohijas katedru. Notiesāts plēsīgo zvēru saplosīšanai, tika aizvests uz Romu, kur viņš arī piedzīvoja mocekļa nāvi 107. gadā, ķeizara Trajāna laikā. Ceļā sarakstīja septiņas vēstules dažādām Baznīcām, kurās izklāstīja mācību par Kristu, par Baznīcu un par kristīgu dzīvi. Antiohijā viņa piemiņa šajā dienā tiek godināta kopš IV gs.
18. oktobrī Baznīca svin sv. Lūkasa, evaņģēlista, svētkus. Dzimis pagānu ģimenē; atgriezies kļuva par apustuļa Pāvila līdzstrādnieku, no kura vārdiem uzrakstīja Evaņģēliju. Sastādīja Apustuļu darbus, kuros aprakstīja Pirmbaznīcas dzīvi. Pateicoties viņam, ir detalizētāk zināms par Jēzus bērnību. Sv. Lūkass ir ārstu, gleznotāju un skulptoru debesu aizbildnis.
2016. gada 23. oktobris – Parastā liturģiskā laika XXX svētdiena.
28. oktobrī svinēsim sv. apustuļu Sīmaņa un Jūdas (Tadeja) svētkus. Sīmaņa vārds apustuļu sarakstā ierindojas 11. vietā. Par viņu nav zināms nekas, izņemot to, ka viņu dēvēja par Kānānieti vai “Zēlotu”, t.i. “dedzīgo”. Tradīcija vēstī, ka pēc Vasarsvētku notikumiem viņš sludināja Evaņģēliju Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē. Jūda, saukts par Tadeju, tradicionāli tiek uzskatīts par armēņu apustuli. Viņš sludināja Evaņģēliju Sīrijā un Mezopotāmijā. Viņš tāpat kā pārējie apustuļi (izņemot evaņģēlistu sv. Jāni) mira mocekļa nāvē. Viena no sv. Jūdas (Tadeja) vēstulēm, kas adresēta Mazāzijas un Palestīnas kristiešiem, ir iekļauta Svēto Rakstu kanonā. Sv. Jūda bija tas apustulis, kurš pēdējo vakariņu laikā Kristum pajautāja: “Kungs, kas noticis, ka Tu gribi mums sevi atklāt, bet ne pasaulei?” (Jņ 14, 22). Sv. Jūda ir bezcerīgu gadījumu aizbildnis.
2016. gada 30. oktobris – Parastā liturģiskā laika XXXI svētdiena.
Svētīgu jums Rožukroņa mēnesi!