Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Martu, sv. Jāzepa mēnesi, šogad iesākam ar Pelnu trešdienu (1.martā). Ar to sākas Lielā gavēņa liturģiskais laiks. Tajā aizvadīsim visu martu. Vēsturiski Pelnu trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla, kurai bija īpaša nozīme katehumenātu sagatavošanā, kurus parasti kristīja Lieldienu nakts vigīlijā. Tā iezīmēja vienotu Gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina Svētie Raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka mēs pazemībā esam atkarīgi no Dieva Vārda spēka. Ārpus šīm tradīcijām arī Vecajā Derībā ir cieša saistība, turpinājums garīgajam ceļam, kurš ilgst visu Gavēņa laiku, lai pieņemtu un saprastu, ka mūsu miesa, veidota no putekļiem, atgriezīsies zemē kā dzīvs upuris Dievam vienotībā ar Pirmdzimtā Dēla nāvi. Pelnu trešdienai ir liela nozīme tāpat kā visam Gavēņa laikam, kas mūs ieved Jēzus Augšāmcelšanās noslēpumā, ko mēs svinam iekšēji atjaunoti un ar cerību, ka mūsu miesa tiks pārveidota. Lieldienu atjaunošanās tiem, kuri tic Jēzum Kristum, sekodami skolotāja piemēram, praktizē gavēni un atturīgu dzīves veidu. Atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme Svētā Gara darbībai un arī mūsu vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējo Lieldienu banketu, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar Kungu.
Pelnu dienas svinēšana iesākas ar publiskās grēku nožēlas celebrēšanu. Laika gaitā pelnu kaisīšanas žests uz galvām arī pēc liturģiskās reformas saglabā nozīmi. Šajā dienā katoļticīgajiem ir jāievēro stingrs gavēnis, resp., ir jāatturas no gaļas ēdieniem un dienā drīkst uzņemt ne vairāk kā trīs ēdienreizes,- tikai viena no tām ir maltīte līdz sātam. Saskaņā ar kanonisko tiesību 1252. kanonu, atturēšanās no gaļas ēdieniem ir obligāta no 14 gadu vecuma, bet prasība ievērot gavēni – visiem pilngadīgajiem līdz pat 60. dzīves gada sākumam. Taču vecāki tiek iedrošināti arī tos bērnus, uz kuriem viņu gadu dēļ šīs prasības vēl neattiecas, audzināt patiesā grēku nožēlas garā. Ja kādu apsvērumu dēļ esat veģetārietis(-te), un gaļas nelietošana uzturā nav miesas mērdēšanas līdzeklis, bet ikdiena, būtu jāsazinās ar draudzes prāvestu, lai izvēlētos Jums piemērotāko citu grēku nožēlas un labo darbu veidu.
Lielā gavēņa laikā svēto piemiņas dienas netiek svinētas; tām ir piemērots fakultatīvo piemiņas dienu statuss.
4. martā ir svētā Kazimira atceres diena. Kazimirs, Polijas karaļa dēls, dzimis 1458. gadā. Kopš iesākuma ticis audzināts kristīgajos tikumos – šķīstības, nabadzības un labdarības garā. Būdams dziļi ticīgs, īpaši godinājis Euharistiju un Vissvētāko Jaunavu Mariju. Miris, aprūpējot tuberkulozes slimniekus, 1484. gadā.
2017. gada 5. marts – Lielā gavēņa I svētdiena.
7. martā savās lūgšanās varam pieminēt svētās Perpetuju un Felicitu, mocekles, kuru aizbildniecībai ir uzticētas atraitnes un nomirušie bērni. Abas sievietes savu mocekļa nāvi piedzīvoja 203. gadā Kartāgā imperatora Septīmija Severa vajāšanu laikā.
2017. gada 12. marts – Lielā gavēņa II svētdiena.
18. martā varam pieminēt sv. Kirilu no Jeruzalemes, bīskapu un Baznīcas doktoru. Dzimis 315. gadā kristiešu ģimenē; 348. gadā mantoja bīskapa Maksima katedru Jeruzalemē. Dedzīgi aizstāvēja patieso ticību no ariānisma herēzes, divreiz bijis izsūtījumā. Savos vispārējos un sakramentālās dzīves vēstījumos paaicinātajiem un jaunkristītajiem sistemātiski izskaidroja patiesās ticības dogmas, balstoties uz Svētajiem Rakstiem. Miris 386. gadā.
201
7. gada 19. marts – Lielā gavēņa III svētdiena (Sv. Jāzepa lielie svētki šī iemesla dēļ tiek pārcelti uz tās pašas nedēļas pirmdienu).
Sv. Jāzepa lielos svētkus kopā ar Baznīcu šogad svinēsim 20. martā. Šis svētais, kurš Svētajos Rakstos neizrunā nevienu vārdu, mūs pārsteidz ar Dieva vadības precīzo uztveri un bezierunu izpildīšanu. Uzklausīt un paklausīt ir divas mūsdienās samērā reti sastopamas rīcības. Sv. Jāzepam kā Svētās Ģimenes galvai ir jābūt par ikviena mūsdienu vīrieša ideālu. Sv Jāzepa lielie svētki ir katoļticīgajiem obligāti svinami. Tas nozīmē, ka šajā dienā ir dievbijīgi jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien to izpilde ir objektīvi neatliekama.
Kunga pasludināšanas lielos svētkus kopā ar Baznīcu svinam 25. martā, tieši deviņus mēnešus pirms Ziemassvētkiem. Tajos īpaši atcerēsimies notikumu, kad erceņģelis Gabriels pasludināja Jaunavai Marijai, ka viņa ieņems no Svētā Gara un dzemdēs Dēlu: “Nebīsties, Marija, jo tu esi atradusi žēlastību pie Dieva. Lūk, tu kļūsi grūta miesās un dzemdēsi Dēlu, un nosauksi Viņu vārdā Jēzus. Un Viņš būs liels un sauksies Visaugstākā Dēls, un Dievs Kungs dos Viņam tēva Dāvida troni, un Viņš valdīs pār Jēkaba namu mūžīgi, un Viņa valstībai nebūs gala” (sal. Mt 1, 30-33). Tajā brīdī faktiski viss bija atkarīgs no Marijas brīvās gribas – paklausīt ar savu brīvās gribas aktu, savu rīcību Dieva gribai, vai tomēr palikt šķietami drošajā “stabilitātes saliņā” bez pārmaiņām, vēl piebilstot: “Ko, nu, es…” Un ko tad Marija? “Bet Marija sacīja: Lūk, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda” (Mt 1, 38a). Un notika! “Un Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” (Jņ 1, 14a).
2017. gada 26. marts – Lielā gavēņa IV svētdiena jeb Laetare svētdiena. Īpašais nosaukums šai Lielā gavēņa svētdienai, kas iezīme nosacītu Lielā gavēņa liturģiskā laika viduspunktu, cēlies no Svētās Mises ievaddziesmas vārdiem Laetare, Ierusalem (“Priecājies, Jeruzaleme…”, sal. Is 66, 10-11). Laetare svētdienas mērķis ir parādīt, ka kristietis ir aicināts uz garīgu prieku pat šajā grēku nožēlas laikā. Šajā svētdienā ir atļauts violeto liturģisko krāsu aizstāt ar rozā liturģisko krāsu.
Svētīgu jums Lielā gavēņa laiku!