Lai top slavēts Jēzus Kristus!
Jūnija mēnesis tradicionāli ir veltīts Vissvētajai Jēzus Sirdij. Šogad tas ir ar liturģiskajiem svētkiem īpaši bagāts.
Mēnesi iesākam 1. jūnijā ar sv. Justīna, mocekļa, piemiņas dienu. Justīns, filozofs un moceklis, piedzima II gs. sākumā Nablā, Samārijā, pagānu ģimenē. Atgriezies, atstāja bagātīgu ticības aizstāvības literāro mantojumu, cita starp – divas kristīgās ticības apoloģijas un Dialogi ar Trifonu. Romā organizēja publiskus disputus. Kopā ar līdzgaitniekiem ap 165. gadu, imperatora Marka Aurēlija laikā, piedzīvoja mocekļa nāvi. Sv. Justīns ir lektoru debesu aizbildnis.
3. jūnijā Baznīca svin sv. Kārļa Lvanga un viņa biedru, movekļu, piemiņas dienu. 1885.-1887. gados daudzi kristieši Ugandā piedzīvoja moceklību iezemiešu valdnieka Mvanga valdīšanas laikā. Starp tiem bija Kārlis Lvanga un viņa 21 līdzgaitnieks, no kuriem daudzi nesen bija saņēmuši kristību (visjaunākajam no tiem bija 13 gadi). Piedzīvoja mocekļu nāvi par ticību 1886. gadā.
Lieldienu liturģiskais laiks noslēgsies svētdien, 4. jūnijā, ar Svētā Gara nosūtīšanas lielajiem svētkiem jeb Vasarsvētkiem. Desmitajā dienā pēc Kristus debeskāpšanas jeb 50. dienā pēc Lieldienām apustuļi un Vissvētākā Jaunava Marija, lūgšanas laikā saņēma Svēto Garu (sal. Apd 1, 1-11). Tā piepildījās Jēzus Kristus apsolījums mūs neatstāt vienus, bet sūtīt mums Iepriecinātāju.
Ieejot Parastajā liturģiskajā laikā, dienā pēc Vasarsvētkiem, 5. jūnijā, kopā ar Baznīcu svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas – Baznīcas Mātes svētkus. Baznīca ir Kristus mistiskā Miesa. Bet, tā kā Jaunava Marija ir Jēzus miesīgā Māte, tāpat viņa ir arī Māte Kristus mistiskajai Miesai, kā to, mirstot pie Krusta novēlēja pats Jēzus (sal. Jņ 19, 26-27).
Ceturtdienā pēc Vasarsvētkiem, 8. jūnijā, Baznīca svinēs Kunga Jēzus Kristus – Augstā un mūžīgā priestera svētkus. Šie ir salīdzinoši jauni svētki, kas pirmo reizi liturģiskajā kalendārā parādījās 2013. g. Tajos atceramies patiesību par Jēzus Kristus priesterisko misiju “pēc Melhizedeka kārtas”. Svētkos īpaši lūdzamies par priesteriem un jauniem paaicinājumiem uz priesterību.
11. jūnijā, svētdienā pēc Vasarsvētkiem, svinēsim Vissvētās Trīsvienības lielos svētkus. Vasarsvētkos Vissvētā Trīsvienība atklāja sevi visā pilnībā. Cilvēcei tika dota vispilnīgākā šajā pasaulē iespējamā atklāsme par Dieva būtību. Dievs Tēvs bija zināms izredzētajai tautai; Dievs Dēls, Jēzus Kristus, iemiesojās Jaunavai Marijai, piedzima, cieta, nomira pie krusta, augšāmcēlās un uzkāpa debesīs; pēc Viņa apsolījuma mums atklājās Dieva Trešā Persona – Svētais Gars. Vairs šajā pasaulē neko vairāk par Dievu neuzzināsim. Šajos svētkos esam īpaši aicināti kontemplēt Trīsvienību, mūsu vienu Vienīgo Dievu.
Otrdien, 13. jūnijā, svinēsim sv. Antonija no Padujas, priestera un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Lisabonā, Portugālē, XII gs. beigās. Kļuvis par sv. Augustīna regulārkanoniķi, pieņēma priesterību. Iestājās Mazāko brāļu ordenī, lai sludinātu Āfrikā, tomēr ordeņa vadība viņu nosūtīja sludināt Francijā un Itālijā. Viņa sprediķi nesa bagātīgus augļus; viņš atgrieza daudzus herētiķus, bet savā ordenī brāļiem mācīja teoloģiju. Atstāja daudzus teoloģiskus darbus. Miris 1231. gadā.
15. jūnijā, ceturtdienā pēc Vissvētākās Trīsvienības lielajiem svētkiem, Baznīca svin Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu jeb Corpus Christi lielos svētkus. Šajā dienā pilsētās tradicionāli notiek procesijas ar Evaņģēliju fragmentu lasījumiem. Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētki Rīgas metropolijā ir visiem katoļticīgajiem obligāti svinami svētki. Tas nozīmē, ka šajā dienā obligāti jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien to izpilde ir neatliekama.
18. jūnijs – Parastā liturģiskā laika XI svētdiena.
Trešdien, 21. jūnijā svinēsim sv. Aloizija Gonzagas, mūka, piemiņas dienu. Piedzima 1568. gadā pie Mantujas, Longobardijā, un bija Ferdinanda de Kastiliones vecākais dēls. Mātes audzināts dievbijībā, tiecās pēc garīgas dzīves. Nodevis mantošanas tiesības brālim, Romā iestājās Jēzus Biedrībā. Rūpējoties par slimajiem, inficējās ar mēri un mira 1591. gadā. Sv. Aloizijs Gonzaga ir katoliskās jaunatnes debesu aizbildnis.
Tāpat 21. jūnijā, plkst. 7:24 Zeme savā ceļā ap Sauli sasniegs vasaras saulgriežu punktu, kad varam priecāties par garākajām gada dienām un īsākajām naktīm. Vasaras saulgriežos iestājas astronomiskā vasara.
Piektdienā pēc II svētdienas pēc Vasarsvētkiem, kas šogad iekrīt 23. jūnijā, Baznīca svin Vissvētās Jēzus Sirds lielos svētkus. Tie saistās ar Jēzus Kristus 1675. gadā māsai Margaritai Marijai Alakokai atklāto vēstījumu: “Lūk, Sirds, kas tā mīlējusi cilvēkus, pilnīgi atdevusi sevi, lai apliecinātu viņiem savu mīlestību.” Pāvests Klements XIII šos svētkus iedibināja 1765. gadā. Bet pēc pāvesta Pija XII iniciatīvas kopš 1856. gada tos svinam visā Romas katoliskajā Baznīcā. Nākamajā dienā – 4. jūnijā tiem seko Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās sirds piemiņas diena.
24.jūnijā svinēsim Sv. Jāņa Kristītāja dzimšanas lielos svētkus. Parasti svētku dienas, kad pieminam kādu no svētajiem Baznīca svin dienā, kad attiecīgais cilvēks, ir aizmidzis mūžībai, resp., piedzimis debesīm. Taču Baznīcas liturģiskajā kalendārā visa gada griezumā ir pavisam trīs dienas, kurās svinam piedzimšanu virs šīs zemes. Tās ir: Jēzum Kristum, 25. decembrī, Vissv. Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei, 8. septembrī un sv. Jānim Kristītājam, 24. jūnijā. Jēzus par Jāni Kristītāju saka: “Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav lielāks nācis par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesvalstībā ir lielāks par viņu” (Mt 11, 11). Jānis Kristītājs ir Vecās Derības pēdējais pravietis, kas iet pa priekšu, skan, vēsta par Mesiju. Viņš pats, būdams balss, liecināja par Vārdu, kas jau ir atnācis. Svinot Jāņa Kristītāja vigiliju 23. jūnija vakarā vienatnē vai ģimenes, vai draugu pulkā, atcerēsimies šīs patiesības. Baznīcas liturģiskajā kalendārā nav nejaušību vai nejaušu sakritību.
25. jūnijā – Parastā liturģiskā laika XII svētdiena.
Trešdien, 28. jūnijā svinēsim sv. Ireneja, bīskapa un mocekļa, piemiņas dienu. Dzimis ap 130. gadu Smirnā; bija sv. Polikarpa, šīs pilsētas bīskapa, māceklis. Devās uz Lionu Gallijā, kur ap 177. gadu kļuva par priesteri, vēlāk – par bīskapu. Savās vēstulēs aizstāvēja patieso ticību no gnosticisma ietekmes. Saskaņā ar tradīciju cieta mocekļa nāvē 200. gadā.
Ceturtdien, 29. jūnijā, svinēsim Sv. apustuļu Pētera un Pāvila lielos svētkus. Divi Baznīcas celtnes balsti: sv. Pēteris, vecākais no Jēzus aicinātajiem 12 apustuļiem, Sīmanis, kam Jēzus izvēlējās vārdu “klints”, gr. – “petra”, ko tulkojot Svēto Rakstu Septuagintas versiju, maskulinizēja uz “Petros”, pirmais Baznīcas pāvests, un sv. Pāvils, Sauls, farizejs, Jēzus izraudzītais apustulis jau pēc Viņa uzkāpšanas debesīs, dāvājot viņam tik spēcīgu Dieva atklāsmi, gudrību un sapratni par lietu būtību, ka vēl tagad Jaunajā Derībā mācamies no šī vīra uzrakstītajām vēstulēm. Pirmais sūtīts sludināt Kristus Labo Vēsti jūdiem, otrais – evaņģelizēt visas pasaules tautas. Sv. apustuļu Pētera un Pāvila lielie svētki Rīgas metropolijā ir noteikti par katram katoļticīgajam obligāti svinamiem. Katram katoļticīgajam šajā dienā ir obligāti jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien tie neprasa steidzamu izpildi.
Svētīgu jums visiem jūnija mēnesi!