Lai top slavēts Jēzus Kristus!
3. decembrī ar Adventa I svētdienu iesākas jaunais liturģiskais gads (B cikls).
Advents ir gaidīšanas, atgriešanās un cerības laiks:
• Gaidīšana kā atmiņa pēc pirmās, pazemīgās Kunga atnākšanas mūsu mirstīgajā miesā; gaidīšana kā suplikācija jeb sirsnīgs lūgums pēc Viņa pēdējās kā vēstures Kunga un universālā Tiesneša atnākšanas godībā.
• Atgriešanās, par kuru liturģija šajā laikā bieži atsaucas uz praviešu, it īpaši uz Jāņa Kristītāja, citātiem: “Gandariet par grēkiem, jo debesvalstība tuvu” (Mt 3, 2).
• Priekpilna cerība, ka Kristus jau veicis atpestīšanu (skat. Rom 8, 24-25) un ka žēlastības realitāte pasaulē nobriedīs un sasniegs savu pilnību, tādejādi nodrošinot mums to, kas ir apsolīts ticībā, un ka “mēs būsim Viņam līdzīgi, jo mēs redzēsim Viņu tādu, kāds Viņš ir” (1 Jņ 3, 2).
Adventa liturģiskā krāsa ir violetā – gandarīšanas un atgriešanās krāsa. Šajā laikā Baznīca mūs visus aicina it īpaši pievērsties labiem darbiem. Tātad sagatavošanās Ziemassvētkiem ir viena Adventa tematiskā līnija. Otra ir – mūsu pieredze, izdzīvojot laiku, resp., pagātne, tagadne un nākotne kristocentriskā skatījumā: Jēzus Kristus kā mūžīgais Dieva Dēls, Jēzus Kristus, kas iemiesojās un piedzima no Jaunavas Marijas, Jēzus Kristus, kas atnāks laiku beigās tiesāt dzīvos un mirušos. Par to īpaši dzirdam Adventa I svētdienā.
Adventa II un III svētdienas (10. un 17. decembris attiecīgi) ir veltītas apcerei par sv. Jāni Kristītāju – vēstnesi, balsi, kurš pats nebija Vārds, bet kurš liecināja par Viņu. Adventa III svētdienas Svētās Mises ievaddziesma, kas ir fragments no sv. Pāvila vēstules filipiešiem, aicina: “Vienmēr priecājieties Kungā! Vēlreiz saku: priecājieties! Jo Kungs ir tuvu.” (Filip 4, 4-5) Šis prieks izpaužas arī liturģiskajā normā šajā svētdienā atļaut lietot rozā liturģisko krāsu. Adventa IV svētdiena (18. decembris) veltīta tieši pirms Ziemassvētku notikumu un Vissvētākās Jaunavas Marijas īpašās lomas Dieva cilvēktapšanā apcerei.
4. decembrī kopā ar Baznīcu varam svinēt sv. Jāņa Damaskieša, priestera un Baznīcas doktora, fakultatīvo piemiņas dienu. Dzimis Damaskā VII gs. otrajā pusē kristiešu ģimenē. Daudz studēja filozofiju, bija mūks sv. Saba klosterī pie Jeruzaleme. Atstājis daudzus teoloģiskus darbus, it īpaši pret ikonoklastiem. Miris VIII gs. vidū.
6. decembrī Baznīca svin sv. Nikolaja no Mirlikijas, bīskapa, fakultatīvo piemiņas dienu. Miras bīskaps (mūsdienu Turcijas teritorijā). Miris ap IV gs. vidu. Viņa godināšana Baznīcā izplatījās kopš X gs. Sv. Nikolajs ir citādi slavenā Ziemassvētku vecīša vēsturiskais prototips. Sv. Nikolajs ir bērnu, maizes cepēju, aizdevēju pret ķīlu, jūrnieku un Krievijas debesu aizbildnis.
7. decembrī kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Ambrozija no Mediolanas, bīskapa un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Trevirisā ap 340. gadu romiešu ģimenē. Mācījās Romā, Sirmijā uzsāka valsts ierēdņa karjeru. 374. gadā, atrazdamies Mediolanā, negaidīti tika ievēlēts par šīs pilsētas bīskapu un tā paša gada 7. decembrī pieņēma bīskapa hirotoniju. Sevi parādīja kā taisnīgu ganu un ticīgo skolotāju; dedzīgi pildīja savus pienākumus, būdams piepildīts ar mīlestību pret visiem. Bija nelokāms Baznīcas tiesību aizstāvis; kļuva slavens ar savām vēstulēm un pret ariāņiem vērstu darbību. Miris 397. gada 4. aprīlī, Lielajā Sestdienā. Sv. Ambrozijs ir sveču lējēju debesu aizbildnis.
8. decembrī visi vienā Baznīcā svinēsim Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas lielos svētkus. Dogma, tātad – ticības patiesība, par Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgo ieņemšanu ir salīdzinoši jauna. To 1854. g. 8. decembrī pasludināja pāvests Pijs IX. Tomēr līdz šīs patiesības atzīšanai ir iets ilgs ceļš. Tā, 431. g. Efezas koncils Mariju nosauca par Dieva Māti. Jaunava Marija kā Jēzus Kristus, patiesā Dieva un patiesā Cilvēka, mātei bija jābūt bez grēka traipa, jo Dievs nav savienojams ar grēku. Grēks nav savietojams ar Dievu. Tādēļ ir tikai loģiski, ka Dievmātei bija jāpiedzimst pasaulē pavisam īpašai – bez pirmdzimtā grēka. Šī diena ir viena no obligāti svinamajām svētku dienām Katoliskajā Baznīcā. Tas nozīmē, ka šajā dienā ikviena katoļticīgā pienākums ir piedalīties Svētajā Misē.
2017. gada 10. decembris – Adventa II svētdiena.
13. decembrī svinam sv. Lūcijas, jaunavas un mocekles, piemiņas dienu. Piedzīvoja moceklību visdrīzāk Sirakūzās imperatora Diokletiāna vajāšanu laikā. Kopš seniem laikiem viņas godināšana izplatījās visā Baznīcā; viņas vārds ir minēts Romas kanonā. Sv. Lūcija ir neredzīgo debesu aizbildne.
14. decembrī Baznīca svinēs sv. Jāņa no Krusta, priestera un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Fonteverā, Spānijā, ap 1542. gadu. Iestājās karmelītu ordenī, bet 1568. gadā sv. Terēzes no Avilas ietekmēts, kļuva par pirmo reformētā ordeņa mūku. Veltīdams sevi reformas lietai, pārcieta daudz atsacīšanos un likstu. Nomira Ubedā 1591. gadā. Nodemonstrēja lielu dzīves svētumu un gudrību, par ko liecina viņa garīgajai dzīvei veltītās vēstules.
2017. gada 17. decembris – Adventa III svētdiena.
21. decembrī plkst. 18:28 iestājas astronomiskā ziema – ziemas saulstāvji; gada īsākā diena un garākā nakts. Nakts ilgums pakāpeniski sāks sarukt, bet dienas ilgums – pieaugt.
2017. gada 24. decembris – Adventa IV svētdiena. Šogad piedzīvojam īsāko iespējamo Adventa liturģisko laiku, jo jau tās pašas svētdienas vakarā līdz ar Ziemassvētku vigilijas Svēto Misi iesāksies Ziemassvētku liturģiskais laiks. 25. decembris – Ziemassvētki jeb Kristus piedzimšanas lielie svētki. Tajos atceramies Jēzus Kristus piedzimšanu Vissvētākajai Jaunavai Marijai. Ziemassvētku laika liturģiskā krāsa normāli ir balta. Ziemassvētki ir katram katolim obligāti svinami svētki. Tātad katram šajā dienā ir obligāti jāpiedalās Svētajā Misē.
Taču jau 26. decembrī, kad Baznīca svinēs sv. Stefana, pirmmocekļa, svētkus, Baznīca tērpsies sarkanā liturģiskajā krāsā. Sv. Stefans bija pirmo kristiešu draudzēs kalpojošs diakons, kuru jūdi, kā to lasām Svētajos Rakstos (Apd 6; 7), nomētāja ar akmeņiem. Viņš bija pats pirmais Kristus sekotājs, kurš apliecināja savu ticību mocekļa nāvē, tādēļ arī tiek saukts par pirmmocekli. Sv. Stefans ir akmeņkaļu aizbildnis.
27. decembris ir sv. apustuļa un evaņģēlista Jāņa svētki. Sv. Jānis – evaņģēlija un trīs Svēto Rakstu kanonā iekļauto vēstuļu autors. Jāņa Evaņģēlijā viņš sevi nesauc vārdā, bet gan sevi dēvē par “mācekli, kuru Jēzus mīlēja” vai vienkārši “otru mācekli”. Sv. Jāņa Evaņģēlija simbols ir ērglis, jo jau no tā pirmā panta tas paceļ mūsu domu augstam teoloģiskam lidojumam: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Dievs bija Vārds” (Jņ 1, 1). Sv. Jānis ir teologu un Mazāzijas debesu aizbildnis.
28. decembrī Baznīca svinēs Sv. nevainīgo Betlēmes bērniņu, mocekļu, svētkus. Šos Betlēmes bērniņus, ko atcerēsimies, ķēniņš Hērods pavēlēja nogalināt, meklējot jaundzimušo Jēzu Kristu.
2017. gada 31. decembris – svētdiena Ziemassvētku oktāvā. Tajā Baznīca svin Svētās ģimenes lielos svētkus. Svētā ģimene – Jāzeps, Marija un Jēzus – ir ikvienas ģimenes paraugs. Šis civilais gads izskan uz skaistas un skanīgas nots.
Pāvesta lūgšanu nodoms šī gada decembrī:
“Lai cilvēki gados, pateicoties savu ģimeņu atbalstam, līdzdarbojas ticības tālāknodošanā un jauno paaudžu audzināšanā, izmantojot savu gudrību un pieredzi.”
Svētīgu un Dieva žēlastībām bagātu jums šo laiku!