Slavēts Jēzus Kristus!
Dieva žēlastībām bagātu Jauno 2018. gadu!
Jaunais Gads allaž sakrīt ar Ziemassvētku oktāvu, kad 1. janvārī svinam Vissvētākās Jaunavas Marijas, Dieva Mātes lielos svētkus. Ziemassvētku liturģiskais laiks ir piesātināts, apcerot viena vienīga Dieva otrās Personas, Jēzus Kristus, piedzimšanu Jaunavai Marijai. Mūžīgais Dievs caur Jaunavu Mariju piedzima ierobežotā laikā. Pārdimensionālais ierobežoja sevi, lai īstenotu cilvēces atpestīšanu no grēka varas. Tas bija iespējams Jaunavas Marijas brīvās gribas sacītajam “jā” vārdam. Tādā veidā Jaunava Marija kļuva par Dievmāti pilnā šī titula nozīmē. 1. janvārī, noslēdzot Kristus piedzimšanas lielo svētku oktāvu, veltām nākamo civilo gadu Dievmātes aizbildniecībai. Dievmātes lielie svētki ir obligāti svinami svētki; katram katoļticīgajam šajā dienā ir jāpiedalās Svētajā Misē.
2. janvārī Baznīca svinēs sv. Bazilija Lielā un sv. Gregora no Nazianzas, bīskapu un Baznīcas doktoru, piemiņas dienu. Bazilijs dzimis Kapadokijas Cezarejā 330. gadā, un cēlies no kristiešu ģimenes. Ieguvis spīdošu literāro izglītību un, izceļoties ar tikumiem, veltījis sevi vientuļnieka dzīvei, tomēr 370. gadā kļuvis par savas dzimtās pilsētas bīskapu. Uzstājies pret ariāņiem, atstājis daudz rakstisku darbu, no kuriem pirmajā vietā ierindojams mūku dzīves reglaments, kas joprojām izplatīts starp Austrumu mūkiem. Miris 379. gada 1. janvārī.
Gregors tāpat dzimis 330. gadā pie Nazianzas. Daudz ceļojis zināšanu iegūšanas dēļ. Bijis saistīts draudzības saitēm ar Baziliju, kuram pievienojies vientuļnieka dzīvē, tomēr drīzumā kļuvis par priesteri, bet pēc tam – par bīskapu. 381. gadā kļuvis par Konstantinopoles bīskapu, taču atgriezies Nazianzā sakarā ar nesaskaņām savā Baznīcā. Miris 389. vai 390. gada 25. janvārī. Pateicoties īpašai zināšanu un daiļrunības dāvanai, viņu dēvē par “teologu”.
6. janvārī Baznīca svin Epifānijas lielos svētkus (Kunga parādīšanās svētkus, Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu). Šajos svētkos, turpinot izdzīvot Ziemassvētku liturģisko laiku, atceramies notikumu, kad austrumu gudrie, Betlēmes zvaigznes vadīti, ieradās godināt jaunpiedzimušo Ķēniņu. Svētie Raksti nemin ne šo austrumu gudro skaitu, ne vārdus, taču tradicionāli ir pieņemts, ka tie bijuši trīs, jo Svētie Raksti vēstī, ka piedzimušajam Bērnam viņi atnesa trīs veidu dāvanas – zeltu, vīraku un mirres. Šo dāvanu nozīme ir dziļi simboliska: zelts pienākas jaundzimušajam karaļu Karalim, vīraks – mūžīgajam augstajam Priesterim, bet mirres ir Kristus ciešanu un nāves simbols. Baznīca šajā dienā svētī krītu, ar kuru ticīgie ir aicināti apzīmēt savu mājokļu durvis, durvju ailes, rakstot:
20+K+M+B+18 vai 20+C+M+B+18
Diena, kurā veic šo mājas svētīšanas rituālu, ir atstājusi savu iespaidu uz šī ar svētīto krītu rakstītā apzīmējuma traktēšanu. Pieņemts uzskatīt, ka tajā ietvertie burti ir Jēzus Bērnu apmeklējušo austrumu gudro vārdu pirmie burti, resp., Kaspars, Melhiors, Baltazars. Tomēr burtu patiesā izcelsme atrodama frāzē “Christus mansionem benedicat” jeb “Lai Kristus svētī šo māju”. To mēs lūdzam visam nākamajam gadam, tādēļ arī burtus, kas atdalīti ar mūsu Kunga nāves un augšāmcelšanās simboliem – krustiem, liekam starp divās vienādās daļās atdalītiem gada skaitļa cipariem. Tāpat šajā dienā tradicionāli atceras vēl divus notikumus: Jēzus Kristus kristības un Jēzus pirmo publisko brīnumu, pārvēršot ūdenī vīnā kāzās Galilejas Kānā. Kunga parādīšanās lielie svētki Rīgas metropolijā ir noteikti par obligāti svinamiem svētkiem – katoļticīgajiem šajā dienā obligāti jāpiedalās Svētajā Misē.
Ziemassvētku liturģiskais laiks noslēdzas svētdienā pēc Kunga parādīšanās (Epifānijas) lielajiem svētkiem, kad Baznīca svin Kunga Jēzus kristīšanas lielos svētkus. Šogad tātad šie svētki iekrīt svētdien, 7. janvārī.
Ar pirmdienu, 8. janvāri sākas Parastais liturģiskais laiks.
Svētdiena, 2018. gada 14. janvāris – Parastā liturģiskā laika II svētdiena.
17. janvārī Baznīca svin sv. Antonija, abata, piemiņas dienu. Godājamais klosterdzīves tēvs dzimis Ēģiptē ap 250. gadu. Pēc vecāku nāves iedzīvi izdalījis nabadzīgajiem un devies tuksnesī, kur uzsācis askētisku dzīvi. Viņam bijuši daudzi mācekļi; Baznīcas labā iedvesmojis savus sekotājus ķeizara Diokletiāna vajāšanu laikā un atbalstījis sv. Atanāziju cīņā pret ariāņiem. Miris 356. gadā.
No 18. līdz 25. janvārim notiks Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību. Lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību katri gadu šajā laikā notiek kopš 1908. gada. Šī gada lūgšanu nedēļas tēma ņemta no Izceļošanas grāmatas: “Kungs, Tava labā roka parādīja spēku” (Izc 15, 6). Resursus šī gada Lūgšanu nedēļai par kristiešu vienotību sagatavojusi Karību reģiona baznīcu sieviešu un vīriešu grupa Viņa Ekselences Keneta Ričardsa (Kenneth Richards), Kingstonas katoļu arhibīskapa, Antiļu Bīskapu konferences, kopā ar Džerardu Granado (Gerard Granado) kungu, Karību Baznīcu konferences ģenerālsekretāru, vadībā. Lūgšanu nedēļa vienmēr noslēdzas dienā, kad Katoliskā Baznīca svin sv. apustuļa Pāvila atgriešanās svētkus.
Svētdiena, 2018. gada 21. janvāris – Parastā liturģiskā laika III svētdiena.
24. janvārī Baznīca svin sv. Franciska no Sales, bīskapa un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Subīdijā, 1567. gadā. Iesvētīts par priesteri, daudz izdarījis patiesās ticības un atgriešanai un atjaunošanai savā tēvzemē, cīnoties ar kalvinismu. Kļuvis par Ženēvas bīskapu, parādījis sevi kā dedzīgu kā klēra, tā ticīgo ganu, pamācīdams viņus gan ar vārdu, gan ar vēstulēm. Viņš ir kristīgās dzīves paraugs. Miris Lionā, 1622. gada 28. decembrī. Apbedīts Anesī, 1623. gada 24. janvārī.
25. janvārī svinēsim Sv. apustuļa Pāvila atgriešanās svētkus. Pats sv. Pāvils pašrocīgi apraksta savu pārdabisko atgriešanās ceļu no jaunekļa Saula, pie kura kājām sv. Stefana, pirmā Baznīcas mocekļa, slepkavas nolika savas drēbes (sal. Apd 7, 58-60), līdz personīgas sastapšanās ar Jēzu Kristu brīdim ceļā uz Damasku (skat. Gal 1, 11-24).
26. janvārī Baznīca svin sv. Timoteja un sv. Tita, bīskapu, piemiņas dienu. Timotejs un Tits bija apustuļa Pāvila mācekļi un līdzgaitnieki; viens no viņiem bija Baznīcas priekšstāvis Efezā, otrs – Krētā. Viņiem adresētas Svēto Rakstu kanonā iekļautās vēstules, ko dēvē par pastorālajām, un kas satur daudzus derīgus padomus ganiem un ticīgajiem.
Svētdiena, 2018. gada 28. janvāris – Parastā liturģiskā laika IV svētdiena.
Janvāra pēdējā dienā, 31. janvārī, Baznīca svin sv. Jāņa Bosko, priestera, piemiņas dienu. Dzimis 1815. gadā Kastelnuovo tuvumā, Turīnas diecēzē. Bērnībā un jaunībā piedzīvojis lielu trūkumu. Kļuvis par priesteri, visus savus spēkus veltījis jauno audzināšanai. Nodibinājis kongregāciju, kas veltīta jaunatnes audzināšanai. Atstājis daudzus aizgādnieciskus un citus reliģiskus rakstu darbus. Miris 1888. gadā.
Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms 2018. gada janvārim par Āzijas reliģiskajām minoritātēm: “Lai kristieši un citas reliģiskās minoritātes Āzijas valstīs var pilnīgi brīvi praktizēt savu ticību.”