Slavēts Jēzus Kristus!

Sveicināti gada īsākajā mēnesī! Tradicionāli tas tiek uzskatīts par mūsu Kunga ciešanu mēnesi.

2. februārī kopā ar Baznīcu svinēsim Kunga prezentācijas svētnīcā svētkus. Tajos atceramies Evaņģēlijā aprakstīto notikumu, kad Vissvētākā Jaunava Marija un sv. Jāzeps Jeruzalemes templī Dievam pienesa pateicības upuri. Saskaņā ar jūdu tradīciju 40. dienā pēc pirmdzimtā zēna piedzimšanas, mātei templī bija jāpienes šķīstīšanās upuris, kam bija arī “izpirkšanas” funkcija, jo pēc Mozus likuma, visi pirmdzimtie zēni piederēja Dievam (sal. Izc 13, 12-13; Lev 12, 1-8; Sk 3, 13-18). Upurēja jēru un ūbeli, bet nabadzības gadījumā – divas ūbeles vai baložu putnēnus. Templī viņi satika Simeonu un pravieti Annu, kuri Dieva dotajā žēlastībā atpazina Bērnā Jēzū “gaismu pagānu apgaismošanai un Tavas izraēļa tautas godu” (sal. Lk 2, 22-39). Simeona izsacīto evaņģēlisko tekstu Baznīca ir iekļāvusi tās stundu liturģijā, un ikviens kas lūdzas kompletorija lūgšanu pirms nakts miera, katru vakaru dzied vai rečitē Simeona dziedājumu (Lk 2, 29-32). Ticīgajā tautā šie svētki pazīstami arī kā Sveču diena, jo Baznīca šajā dienā svētī sveces, kas simbolizē Kristu – Gaismu pagānu apgaismošanai (Lk 2, 32).

Latvijas ticīgajā tautā popularitāti ir guvusi sv. Blazija diena. Tātad, 3. februāris – sv. Blazija, bīskapa un mocekļa, fakultatīvā piemiņas diena. Sv. Blazijs IV gs. bija Sebastijas, Armēnijā, bīskaps. Viņa godināšana visā Baznīcā izplatījās viduslaikos. Sv. Blazijs ir debesu aizbildnis pret kakla slimībām. Šajā dienā Baznīca ticīgajiem piedāvā saņemt aizlūgumu pret kakla slimībām. Šīs lūgšanas laikā tiek izmantotas iepriekšējā dienā svētītas divas krusteniski kopā savienotas sveces.

2018. gada 4. februāris – Parastā liturģiskā laika V svētdiena.

5. februārī Baznīca svin sv. Agates, jaunavas un mocekles, piemiņas dienu. Sv. Agate piedzīvoja mocekles nāvi Sicīlijas Katānijā visdrīzāk imperatora Decija vajāšanu laikā. Viņas godināšana kopš seniem laikiem izplatījās visā Baznīcā, viņas vārds ir minēts Romas kanonā. Šajā dienā Baznīca svētī maizi, ko tautā sauc par “Agates maizi”.

6. februārī kopā ar Baznīcu svinēsim sv. Pāvila Miki un viņa biedru, mocekļu, piemiņas dienu. Sv. Pāvils Miki piedzima Japānā 1564. vai 1566. gadā. Iestājies Jēzus Sadraudzībā (jezuītu ordenī), ar panākumiem sludināja Evaņģēliju saviem tautiešiem. Katoļu vajāšanu laikā viņš tika sagūstīts kopā ar 25 biedriem un nežēlīgi mocīts. Pēc izsūtīšanas uz Nagasaki viņus pienagloja krustā 1597. gada 5. februārī.

10. februārī Baznīca svin sv. Sholastikas, jaunavas, piemiņas dienu. Sholastika, sv. Benedikta māsa, piedzima Umbrijas Nursā ap 480. gadu. Līdzīgi brālim, veltīja sevi Dievam un dzīvoja Montekasīno tuvumā, kur arī nomira ap 547. gadu.

2018. gada 11. februāris – Parastā liturģiskā laika VI svētdiena.

2018. gada 14. februāris – Pelnu trešdiena. Ar to sākas Lielā gavēņa liturģiskais laiks. Vēsturiski Pelnu trešdiena ir pazīstama kā publiskā grēku nožēla, kurai bija īpaša nozīme katehumenātu sagatavošanā, kurus parasti kristīja Lieldienu nakts vigīlijā. Tā iezīmēja vienotu Gavēņa laika sākumu. Kopējs lūgšanas gars, kristiešu atklātība un pievēršanās Kungam, ko sludina Svētie Raksti, simboliski ietver šo pelnu kaisīšanu uz ticīgo galvām, ka mēs pazemībā esam atkarīgi no Dieva Vārda spēka. Ārpus šīm tradīcijām arī Vecajā Derībā ir cieša saistība, turpinājums garīgajam ceļam, kurš ilgst visu Gavēņa laiku, lai pieņemtu un saprastu, ka mūsu miesa, veidota no putekļiem, atgriezīsies zemē kā dzīvs upuris Dievam vienotībā ar Pirmdzimtā Dēla nāvi. Pelnu trešdienai ir liela nozīme tāpat kā visam Gavēņa laikam, kas mūs ieved Jēzus Augšāmcelšanās noslēpumā, ko mēs svinam iekšēji atjaunoti un ar cerību, ka mūsu miesa tiks pārveidota. Lieldienu atjaunošanās tiem, kuri tic Jēzum Kristum, sekodami skolotāja piemēram, praktizē gavēni un atturīgu dzīves veidu. Atturēšanās no ēdiena ir kristiešu solidaritātes zīme Svētā Gara darbībai un arī mūsu vienotība ar tiem, kas nabadzībā gaida pēdējo Lieldienu banketu, tāpat atturoties no izklaidēm, transformējot šo laika posmu žēlastībā un pravietiskā pasludinājumā par jaunu pasauli, samierinātu ar Kungu.

Pelnu dienas svinēšana iesākas ar publiskās grēku nožēlas celebrēšanu. Laika gaitā pelnu kaisīšanas žests uz galvām arī pēc liturģiskās reformas saglabā nozīmi. Šajā dienā katoļticīgajiem ir jāievēro stingrs gavēnis, resp., ir jāatturas no gaļas ēdieniem un dienā drīkst uzņemt ne vairāk kā trīs ēdienreizes,- tikai viena no tām ir maltīte līdz sātam. Saskaņā ar kanonisko tiesību 1252. kanonu, atturēšanās no gaļas ēdieniem ir obligāta no 14 gadu vecuma, bet prasība ievērot gavēni – visiem pilngadīgajiem līdz pat 60. dzīves gada sākumam. Taču vecāki tiek iedrošināti arī tos bērnus, uz kuriem viņu gadu dēļ šīs prasības vēl neattiecas, audzināt patiesā grēku nožēlas garā. Ja kādu apsvērumu dēļ esat veģetārietis(-te), un gaļas nelietošana uzturā nav miesas mērdēšanas līdzeklis, bet ikdiena, būtu jāsazinās ar draudzes prāvestu, lai izvēlētos Jums piemērotāko citu grēku nožēlas un labo darbu veidu.
Lielā gavēņa laikā svēto piemiņas dienas netiek svinētas; tām ir piemērots fakultatīvo piemiņas dienu statuss.

2018. gada 18. februāris – Gavēņa laika I svētdiena.

22. februārī Baznīca svin Sv. apustuļa Pētera katedras svētkus. Pētera katedras svinēšana šajā dienā Romā pastāv kopš IV gs. un, izplatījusies pa visu Baznīcu, liecina, ka apustuļa Pētera sēdeklis kalpo par Baznīcas vienotības pamatu.

23. februārī varam pieminēt sv. Polikarpu, bīskapu un mocekli. Polikarps, apustuļu māceklis un Smirnas bīskaps, pie sevis pieņēma sv. Ignāciju Dievnesi, Antiohijas bīskapu. Devies uz Romu, lai tur kopā ar pāvestu Aniketu spriestu par Lieldienu svinēšanas datuma noteikšanu. Mira mocekļa nāvē ap 155. gadu, sadegot stadionā Smirnā.

2018. gada 25. februāris – Gavēņa laika II svētdiena.

Svētīgu jums februāra mēnesi!

Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms 2018. gada februārim: “Lai neviens no tiem, kam ir uzticēta materiālā, politiskā vai garīgā atbildība, neieslīgst korupcijā!”