Jūnija mēnesis

Lai top slavēts Jēzus Kristus!

Jūnija mēnesis tradicionāli ir veltīts Vissvētajai Jēzus Sirdij.

Mēnesi iesākam 1. jūnijā ar sv. Justīna, mocekļa, piemiņas dienu. Justīns, filozofs un moceklis, piedzima II gs. sākumā Nablā, Samārijā, pagānu ģimenē. Atgriezies, atstāja bagātīgu ticības aizstāvības literāro mantojumu, cita starp – divas kristīgās ticības apoloģijas un Dialogi ar Trifonu. Romā organizēja publiskus disputus. Kopā ar līdzgaitniekiem ap 165. gadu, imperatora Marka Aurēlija laikā, piedzīvoja mocekļa nāvi. Sv. Justīns ir lektoru debesu aizbildnis.

2018. gada 3. jūnijs – Parastā liturģiskā laika IX svētdiena.

5. jūnijā kopā ar Baznīcu svinam sv. Bonifācija, bīskapa un mocekļa, piemiņas dienu. Dzimis Anglijā ap 673. gadu. Eksterē iestājās benediktiešu klosterī. 719. gadā devās sludināt uz Vāciju un viņa misija nesa bagātīgus augļus. Iecelts par bīskapu 722. gadā, vadīja Baznīcu Maincā, dibināja baznīcas un klosterus Bavārijā, Tīringē un Frankonijā. 754. gadā misijas laikā Frīzijā piedzīvoja mocekļa nāvi. Viņa mirstīgās atliekas atdusas Fuldā.

Piektdienā pēc II svētdienas pēc Vasarsvētkiem, kas šogad iekrīt 8. jūnijā, Baznīca svin Vissvētās Jēzus Sirds lielos svētkus. Tie saistās ar Jēzus Kristus 1675. gadā māsai Margaritai Marijai Alakokai atklāto vēstījumu: “Lūk, Sirds, kas tā mīlējusi cilvēkus, pilnīgi atdevusi sevi, lai apliecinātu viņiem savu mīlestību.” Pāvests Klements XIII šos svētkus iedibināja 1765. gadā. Bet pēc pāvesta Pija XII iniciatīvas kopš 1856. gada tos svinam visā Romas katoliskajā Baznīcā. Nākamajā dienā – 9. jūnijā tiem seko Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās sirds piemiņas diena.

2018. gada 10. jūnijs – Parastā liturģiskā laika X svētdiena.

Pirmdien, 11. jūnijā svinēsim sv. Barnabas, apustuļa, piemiņas dienu. Piedzimis Kiprā. Pieņēmis kristietību, visu savu īpašumu nodeva apustuļiem. Viņš ieveda atgriezušos apustuli Pāvilu Jeruzalemes kopienā. Sludināja Antiohijā un, atkal tur sastapis Pāvilu, pavadīja viņu pirmajā misionārajā ceļojumā pa Mazāziju. Pēc Jeruzalemes koncila atgriezās dzimtenē, kur arī piedzīvoja mocekļa nāvi. 60. gadā.

Trešdien, 13. jūnijā svinēsim sv. Antonija no Padujas, priestera un Baznīcas doktora, piemiņas dienu. Dzimis Lisabonā, Portugālē, XII gs. beigās. Kļuvis par sv. Augustīna regulārkanoniķi, pieņēma priesterību. Iestājās Mazāko brāļu ordenī, lai sludinātu Āfrikā, tomēr ordeņa vadība viņu nosūtīja sludināt Francijā un Itālijā. Viņa sprediķi nesa bagātīgus augļus; viņš atgrieza daudzus herētiķus, bet savā ordenī brāļiem mācīja teoloģiju. Atstāja daudzus teoloģiskus darbus. Miris 1231. gadā.

17. jūnijs – Parastā liturģiskā laika XI svētdiena.

Ceturtdien, 21. jūnijā svinēsim sv. Aloizija Gonzagas, mūka, piemiņas dienu. Piedzima 1568. gadā pie Mantujas, Longobardijā, un bija Ferdinanda de Kastiliones vecākais dēls. Mātes audzināts dievbijībā, tiecās pēc garīgas dzīves. Nodevis mantošanas tiesības brālim, Romā iestājās Jēzus Biedrībā. Rūpējoties par slimajiem, inficējās ar mēri un mira 1591. gadā. Sv. Aloizijs Gonzaga ir katoliskās jaunatnes debesu aizbildnis.

Tāpat 21. jūnijā, plkst. 13:07 Zeme savā ceļā ap Sauli sasniegs vasaras saulgriežu punktu, kad varam priecāties par garākajām gada dienām un īsākajām naktīm. Vasaras saulgriežos iestājas astronomiskā vasara.

22. jūnijā varam pieminēt svētos Jāni Fišeru, bīskapu, un Tomasu Moru, mocekļus, kad Baznīca svin abu fakultatīvo piemiņas dienu. Jānis Fišers, dzimis 1469. gadā, Kembridžā, Anglijā, ieguvis teoloģisko izglītību, un iesvētīts par priesteri. Iecelts par bīskapu Ročesterā, dzīvoja pašaizliedzīgu dzīvi, piesātinātu ar pastorālām rūpēm par ticīgajiem, bieži tos apmeklēdams. Atstājis darbus, kuros atspēkotas viņa laika kļūdas. Tomass Mors, dzimis 1477. gadā, Oksfordā ieguva juridisko izglītību; stājās laulībā, kurā viņam piedzima dēls un trīs meitas. Bija karaļa kanclers. Atstāja darbus attiecībā uz taisnīgu tiesvedību un ticības aizstāvību. Pēc karaļa Henrija VIII pavēles 1535. gadā abiem tika piespriests nāvessods, nocērtot galvu, par viņu pretdarbībām karaļa laulības šķiršanas procesā un viņa īstenoto Baznīcas politiku. Jāņa Fišera nāve sekoja 22. jūnijā, Tomasa Mora – 6. jūlijā. Kad Jānis Fišers atradās važās, pāvests Pāvils III iecēla viņu Svētās Romas Baznīcas kardināla kārtā.

Svētdien, 24.jūnijā kopā ar visu Baznīcu svinēsim Sv. Jāņa Kristītāja dzimšanas lielos svētkus. Parasti svētku dienas, kad pieminam kādu no svētajiem Baznīca svin dienā, kad attiecīgais cilvēks, ir aizmidzis mūžībai, resp., piedzimis debesīm. Taču Baznīcas liturģiskajā kalendārā visa gada griezumā ir pavisam trīs dienas, kurās svinam piedzimšanu virs šīs zemes. Tās ir: Jēzum Kristum, 25. decembrī, Vissv. Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei, 8. septembrī un sv. Jānim Kristītājam, 24. jūnijā. Jēzus par Jāni Kristītāju saka: “Patiesi es jums saku: starp dzimušajiem no sievietēm neviens nav lielāks nācis par Jāni Kristītāju; bet mazākais debesvalstībā ir lielāks par viņu” (Mt 11, 11). Jānis Kristītājs ir Vecās Derības pēdējais pravietis, kas iet pa priekšu, skan, vēsta par Mesiju. Viņš pats, būdams balss, liecināja par Vārdu, kas jau ir atnācis. Svinot Jāņa Kristītāja vigiliju 23. jūnija vakarā vienatnē vai ģimenes, vai draugu pulkā, atcerēsimies šīs patiesības. Baznīcas liturģiskajā kalendārā nav nejaušību vai nejaušu sakritību.

Trešdien, 27. jūnijā – sv. Kirila no Aleksandrijas, bīskapa un Baznīcas doktora, fakultatīvā piemiņas diena. Dzimis 370. gadā, dzīvojis pašaizliedzīgu dzīvi; pieņēma priesterību un 412. gadā kļuva par Aleksandrijas bīskapu. Koncilā Efezā aizstāvēja Vissvētākās Jaunavas Dieva Mātes godu. Atstāja daudzus darbus, kas veltīti Baznīcas mācībai un tās aizstāvībai. Miris 444. gadā.

Ceturtdien, 28. jūnijā svinēsim sv. Ireneja, bīskapa un mocekļa, piemiņas dienu. Dzimis ap 130. gadu Smirnā; bija sv. Polikarpa, šīs pilsētas bīskapa, māceklis. Devās uz Lionu Gallijā, kur ap 177. gadu kļuva par priesteri, vēlāk – par bīskapu. Savās vēstulēs aizstāvēja patieso ticību no gnosticisma ietekmes. Saskaņā ar tradīciju cieta mocekļa nāvē 200. gadā.

Piektdien, 29. jūnijā, svinēsim Sv. apustuļu Pētera un Pāvila lielos svētkus. Divi Baznīcas celtnes balsti: sv. Pēteris, vecākais no Jēzus aicinātajiem 12 apustuļiem, Sīmanis, kam Jēzus izvēlējās vārdu “klints”, gr. – “petra”, ko tulkojot Svēto Rakstu Septuagintas versiju, maskulinizēja uz “Petros”, pirmais Baznīcas pāvests, un sv. Pāvils, Sauls, farizejs, Jēzus izraudzītais apustulis jau pēc Viņa uzkāpšanas debesīs, dāvājot viņam tik spēcīgu Dieva atklāsmi, gudrību un sapratni par lietu būtību, ka vēl tagad Jaunajā Derībā mācamies no šī vīra uzrakstītajām vēstulēm. Pirmais sūtīts sludināt Kristus Labo Vēsti jūdiem, otrais – evaņģelizēt visas pasaules tautas. Sv. apustuļu Pētera un Pāvila lielie svētki Rīgas metropolijā ir noteikti par katram katoļticīgajam obligāti svinamiem. Katram katoļticīgajam šajā dienā ir obligāti jāpiedalās Svētajā Misē un jāatturas no smagiem darbiem, ja vien tie neprasa steidzamu izpildi.

Jūnija mēnesi noslēdzam 30 jūnijā ar Svētās Romas Baznīcas svēto pirmmocekļu fakultatīvo piemiņas dienu. Pirmo Baznīcas vajāšanu laikā, kad valdīja ķeizars Nerons, 64. gadā pēc ugunsgrēka Romā, tika nomocīts milzīgs skaits kristiešu. Par to liecina romiešu vēsturnieks Tacits (Annāles 15, 44) un pāvests svētais Klements savā vēstulē korintiešiem (5.-6. nodaļas).

Pāvesta Franciska lūgšanu nodoms š.g. jūnijā: “Lai sociālie tīkli veicina solidaritāti, kā arī māca respektēt tuvāko viņa atšķirīgumā!”

Svētīgu jums visiem jūnija mēnesi!