“Mums jākļūst līdzīgiem Kristum, jo Kristus kļuva kā mēs. Viņš kļuva cilvēks par mums, lai mēs varētu kļūt par Viņa Dievišķības līdzdalībniekiem (01:04 2 Pet.). Viņš kļuva nabags, lai caur Viņa nabadzību mēs varētu kļūt bagāti (2 Kor 8:09.). Viņš pieņēma kalpa veidu (Phil. 02:07), lai mēs varētu tikt atbrīvoti no verdzības (Rom. 8:21). Viņš noliecās pie mums mūsu postā, lai mēs varētu tikt ievesti viņa godībā. Viņš tika kārdināts tāpat kā mēs, lai mēs varētu mācīties pārvarēt kārdinājumu kā Viņš. Viņš bija nicināts, lai mēs varētu saņemt godu. Viņš nomira, lai glābtu mūs no nāves. Viņš uzkāpa debesīs, lai mēs, kas atrodamies grēkā, varētu tikt piecelti līdz Viņam.” Sv.Gregors no Naziannas.
1. janvāris ir zīmīgs datums – noslēdzas Ziemassvētku oktāva un Baznīca svin Dieva Mātes svētkus. 431. gadā Efezas koncils apstiprināja Dieva Mātes kā Dieva dzemdētājas (Θεοτόκος) titulu. Ar šiem svētkiem Baznīca īpaši izceļ Mariju kā Trīsvienīgā Dieva otrās Personas – Jēzus Kristus māti.
6. janvārī Baznīca svin Triju ķēniņu jeb Zvaigznes dienu. “Svētie Raksti vēsta par trim Austrumu gudrajiem, kas, atstājuši savus ikdienas pienākumus, dodas kādas neparastas zvaigznes apspīdētā ceļā, lai savām acīm skatītu to, ko bija atklājuši pareģojumos. Šie trīs Austrumu gudrie ir kā vārti, pa kuriem visām pagānu tautām atspīd gaisma. Kristus ir Gaisma pagānu apgaismošanai. Un šī diena ir kristīgās kultūras dzimšanas diena visām pagānu tautām. Ar trīs Austrumu gudro starpniecību pagānu tautas kļūst līdzdalīgas Kristus dievišķās mācības noslēpumos. Arī mēs, kuru senči ir cēlušies no pagānu ciltīm, kas dzīvojušas šeit, Baltijas jūras piekrastē, varam sevi uzskatīt par šo triju ķēniņu pēctečiem. Ar šīsdienas notikumu Kristus simboliski atklājas visām tautām un tautībām, jo Viņš nāca ne tikai atpestīt Dieva izredzēto tautu, bet arī atbrīvot no pirmgrēka visus cilvēkus un atklāt ikvienam patieso ceļu pie Debesu Tēva, kas ilgojas pēc tā, lai visi cilvēki sasniegtu savu mērķi — mūžīgo dzīvi kopā ar Dievu. “ no izdevuma “Mieram Tuvu”
12. janvārī svinēsim Kunga Jēzus Kristīšanas svētkus. Atcerēsimies, ka Jēzus bez jebkāda grēka, tuvojas, lai saņemtu kristību, lai solidarizētos ar gandarītājiem, kuri ir dvēseles pestīšanas meklējumos un lai ar savu klātbūtni svētdarītu Kristību aktu, kas nav vairs tikai vienkārša šķīstīšanās, bet gan Dieva Gara ienākšana ikkatrā, kas reprezentē dievišķo samierināšanos ar cilvēci pēc grēkā krišanas ( pēc iedzimtā grēka). Ar šiem svētkiem noslēdzas Ziemassvētku liturģiskais laiks.
Pāvesta lūgšanu nodomi janvārī.
Vispārējais lūgšanu nodoms: “Lai tiek veicināta autentiska ekonomiskā attīstba, respektējot visu cilvēku un tautu cieņu.”
Misionārais lūgšanu nodoms:”Lai dažādu konfesiju kristieši virzās uz Kristus gribētu vienotību.”
Liturģiskais kalendārs.
1. janvāris, otrdiena – Vissvētākā Jaunava Marija, Dieva Māte (lieli svētki)
6.janvāris, pirmdiena – Kunga parādīšanās svētki, Triju ķēniņu jeb Zvaigznes diena (lieli svētki)
Sv.Mise plkt. 11:00 un 18:00
12.janvāris, svētdiena – Kunga Jēzus kristīšana (lieli svētki)
25.janvāris, svētdiena – sv. apustuļa Pāvila atgriešanās (svētki)
18.-25. janvāris – lūgšanu nedēļa par kristiešu vienotību.