Slavēts Jēzus Kristus!
Pienācis oktobris – Rožukroņa mēnesis.
Tas iesākas ar sv. Terēzes no Bērna Jēzus (1873-1897), jaunavas un Baznīcas doktores, piemiņas dienu, ko svinam 1. oktobrī. Sv. Terēzīte ir Rīgas Garīgā semināra un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta aizbildne. Piedzima Alansonā, Francijā. 15 gadu vecumā iestājās karmelīšu klosterī Lizjē. Viņa izcēlās ar paklausību, evaņģēlisko vienkāršību un izcilu paļāvību uz Dievu, un šos tikumus dāvāja arī citām klostermāsām. Redzot Dieva mīlestības lielumu, sv. Terēze garīgi upurēja sevi par pasaules glābšanu. Nomira 1897. gada 30. septembrī.
2. oktobrī pieminēsim svētos sargeņģeļus – Dieva sūtņus. Eņģeļu misija ir slavēt Dievu, pildīt Viņa gribu un paust to cilvēkiem. Sargeņģeļu kalpojumam pievienots vēl kāds aspekts – mūs sargāt.
7. oktobrī – mūsu draudzes svētki: Vissvētākās Jaunavas Marijas – Rožukroņa Karalienes svētki. Rožukronis ir tautā iecienīta, spēcīga lūgšana, kurā apceram Jēzus Kristus dažādos dzīves notikumus ar Marijas, Jēzus Kristus Mātes, acīm. Saskaņā ar leģendu 1206. g. rožukroņa lūgšanu sv. Dominikam iemācīja pati Vissv. Jaunava Marija. Šis brīdis ir attēlots mūsu draudzes skaistajā altārgleznā. Svētais Jānis Pāvils II vēstulē Rosarium Virginis Mariae raksta: “Rožukronis iekļaujas labākajā un skaidrākajā kristīgās kontemplācijas tradīcijā. Rietumos tas ir attīstījies kā tipiska apceres lūgšana un zināmā mērā sabalsojas ar “sirds lūgšanu” vai “Jēzus lūgšanu”, kas ir dīgusi kristīgo Austrumu zemē.” Mūsdienās īpaši nozīmīgi ir sv. Jāņa Pāvila II vārdi par mieru un ģimeni. Tajā pašā apustuliskajā vēstulē viņš raksta: “Daži vēsturiskie apstākļi palīdzēja īstenot Rožukroņa atjaunošanu saistībā ar mūsdienu aktualitātēm. Vispirms jāmin steidzams lūgums Dievam pēc miera. (…) Līdzīgā veidā, nekavējoties, jāmēģina aktīvi darboties un lūgties par vēl vienu mūsu laikmeta krīzes situāciju: tā ir ģimene. Ģimeni, sabiedrības šūniņu, aizvien vairāk apdraud iznīcinošie spēki ideoloģiskajā un praktiskajā līmenī, kas izraisa bažas par šīs fundamentālās un neaizvietojamās institūcijas nākotni un līdz ar to par sabiedrības nākotni kopumā. Ģimenes pastorāles plašākā kontekstā Rožukroņa atjaunošana kristīgajās ģimenēs var kļūt par iedarbīgu palīdzību pašreizējās krīzes graujošo seku ierobežošanai.” Jēzus Kristus, īsi pirms krusta nāves, uzticēja savai Mātei cilvēci: “Sieviet, lūk, tavs dēls!” (Jņ 19, 26) Tieši caur Rožukroņa lūgšanu Jaunava Marija ir gatava īstenot savas mātišķās rūpes pār ikvienu no mums. Lūgsimies Rožukroni gan kopā, gan atsevišķi, popularizēsim to citu brāļu un māsu vidū. Atcerēsimies, ka Rožukronis kā kristocentriska un kontemplatīva lūgšana, ir zāles mūsu laikmeta sērgām. Pāvests svētais Pijs V iedibināja šo piemiņas dienu kristiešu flotes uzvaras pie Lepanto kaujā 1571. gadā piemiņai; šī uzvara tika izcīnīta, pateicoties Svētā Rožukroņa lūgšanām.
15. oktobrī svinēsim sv. Terēzes no Jēzus (1515-1582) jeb sv. Terēzes no Avilas, jaunavas un Baznīcas doktores, piemiņas dienu. Sv. Terēze no Jēzus iestājās karmelīšu ordenī. Dieva vadīta, reformēja savu ordeni, neskatoties uz daudzajiem šķēršļiem. Līdz ar to viņa ir baskāju karmelīšu kopienas dibinātāja, mistiķe un izcils kontemplatīvās lūgšanas paraugs. Viņas darbi askēzē tiek uzskatīti par garīgās literatūras pērlēm. Latviski viņas garīgais mantojums ir izdots grāmatās “Dzīve”, “Dvēseles pils” un “Pilnības ceļš”.
17. oktobrī pieminēsim bīskapu un mocekli sv. Ignāciju no Antiohijas (miris 107. g.). Pirms tam 40 gadus viņš, pašu apustuļu izraudzīts, vadīja Antiohijas bīskapiju. Sv. Ignācijam piespriestais nāvessods paredzēja viņu atdot saplosīšanai plēsīgiem zvēriem. Nāvessoda izpildei viņu aizveda uz Romu, kur viņš arī piedzīvoja mocekļa nāvi ķeizara Trajāna laikā. Ceļā uz Romu viņš sarakstīja septiņas vēstules dažādām Baznīcām, kurās izklāstīja mācību par Kristu, par Baznīcu un par kristīgu dzīvi. Viņa piemiņa Antiohijā tiek godināta kopš IV gs.
28. oktobrī svinēsim sv. apustuļu Sīmaņa un Jūdas (Tadeja) svētkus. Sv. Sīmanis, galilejietis, apustuļu sarakstā tiek uzskaitīts kā 11. Par viņu nav zināms nekas, izņemot to, ka viņu dēvēja par Kānānieti jeb “Zēlotu”, t.i. “dedzīgo”. Tradīcija vēstī, ka pēc Vasarsvētku notikumiem viņš sludināja Evaņģēliju Ziemeļāfrikā un Persijā, kur arī mira mocekļa nāvē. Sv. Jūda (Tadejs) tradicionāli tiek uzskatīts par armēņu apustuli. Viņš sludināja Evaņģēliju Sīrijā un Mezopotāmijā. Viņš tāpat kā pārējie apustuļi (izņemot evaņģēlistu sv. Jāni) mira mocekļa nāvē. Viena no sv. Jūdas (Tadeja) vēstulēm, kas adresēta Mazāzijas un Palestīnas kristiešiem, ir iekļauta Svēto Rakstu kanonā. Sv. Jūda bija tas apustulis, kurš pēdējo vakariņu laikā Kristum pajautāja: “Kungs, kas noticis, ka Tu gribi mums sevi atklāt, bet ne pasaulei?” (Jņ 14, 22).
Svētīgu jums Rožukroņa mēnesi!