Tuvojoties pāvesta vizītei mūsu draudzes mājas lapā ievietosim pāvesta Franciska katahēžu sēriju par Sv.Misi.
PĀVESTS FRANCISKS
2017. gada 8. novembra vispārējā audience
Dārgie brāļi un māsas, labrīt!
Šodien mēs sākam jaunu katehēžu sēriju, kas virzīs mūsu skatienu uz Baznīcas “sirdi”, proti, Euharistiju. Ir būtiski, lai mēs, kristieši, skaidri saprastu Svētās Mises vērtību un nozīmi, lai arvien pilnīgāk uzturētu mūsu attiecības ar Dievu.
Mēs nevaram aizmirst lielo kristiešu skaitu, kuri visā pasaulē vēstures 2000 gados miruši, aizsargājot Euharistiju; un cik daudzi, vēl šodien, riskē ar savām dzīvībām, lai piedalītos svētdienas Misē. 304. gadā, Diokletiāna vajāšanu laikā, kristiešu grupa no Ziemeļāfrikas tika pārsteigta, svinot Svēto Misi kādā namā un tika arestēti. Pratināšanas laikā romiešu prokonsuls jautāja viņiem, kāpēc viņi tā darīja, zinot, ka tas ir pilnīgi aizliegts. Viņi atbildēja: “Bez svētdienas mēs nevaram dzīvot”, kas nozīmēja: ja mēs nevaram svinēt Euharistiju, mēs nevaram dzīvot, mūsu kristīgā dzīve mirs.
Patiešām, Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Ja jūs Cilvēka Dēla Miesu neēdīsiet un Viņa Asinis nedzersiet, tad jūsos nebūs dzīvības. Kas manu Miesu ēd un manas Asinis dzer, tam ir mūžīgā dzīvība; un es viņu uzmodināšu pastarā dienā”(Jņ 6, 54-55).
Šos kristiešus no Ziemeļāfrikas nogalināja, jo viņi svinēja Euharistiju. Viņi deva liecību, ka var atteikties no zemes dzīves Euharistijas dēļ, jo tā dod mums mūžīgo dzīvi, padarot mūs par dalībniekiem Kristus uzvarā pār nāvi. Šī liecība izaicina mūs visus un aicina atbildēt, ko nozīmē katram no mums piedalīties Mises upurī un pieiet pie Kunga galda. Vai mēs meklējam to avotu “no kā izplūst dzīvais ūdens” mūžīgajai dzīvei?; kas padara mūsu dzīvi par garīgu slavēšanas un pateicības upuri, un padara mūs par vienu miesu Kristū? Šī ir visdziļākā Svētās Euharistijas nozīme, kas nozīmē “pateicība”: pateicība Dievam Tēvam, Dēlam un Svētajam Garam, kurš iesaista mūs un pārveido mūs savā mīlestības kopībā.
Gaidāmajās katehēzēs es vēlētos atbildēt uz dažiem svarīgiem jautājumiem par Euharistiju un Misi, lai atklātu atkārtoti vai atklātu, kā Dieva mīlestība mirdz caur šo ticības noslēpumu.
Vatikāna II koncils bija dziļi iedvesmots ar vēlmi vadīt kristiešus uz ticības lieluma un tikšanās ar Kristu skaistuma sapratni. Šī iemesla dēļ, vispirms bija nepieciešams īstenot, ar Svētā Gara vadību, pienācīgu liturģijas atjaunošanu, jo Baznīca nepārtraukti dzīvo no tās un atjauno sevi, pateicoties tai.
Galvenā tēma, kuru uzsvēra koncila tēvi, bija ticīgo liturģiskā formācija, kas bija būtiski nepieciešama patiesai atjaunotnei. Tieši šī atjaunotne, kā arī šo katehēžu virknes, ko mēs iesākam šodien, mērķis ir pieaugt mūsu izpratnē par lielo dāvanu, ko Dievs mums devis Euharistijā.
Euharistija ir brīnumains notikums, kurā Jēzus Kristus, mūsu dzīvē, dara sevi klātesošu. Piedalīšanās Misē “ir atkal patiesi izdzīvot mūsu Kunga izpirkuma ciešanas un nāvi. Tā ir redzama manifestācija: Kungs dara sevi klātesošu uz altāra, lai tiktu piedāvāts Tēvam kā izpirkums par pasauli”( Homīlija Domus Sanctae Marthae, 2014. gada 10. februārī). Kungs ir tur kopā ar mums, klātesošs. Tik bieži mēs turp ejam, skatāmies uz lietām, sarunājamies viens ar otru, kamēr priesteris svin Euharistiju … un mēs nesvinam Viņam līdzās. Bet tas ir Kungs! Ja šodien ierastos Republikas prezidents vai kāda ļoti svarīga pasaules personāža, ir skaidrs, ka mēs visi būtu viņa tuvumā, ka mēs gribētu viņu sveicināt. Bet padomājiet: kad ejat uz Misi, tur ir Kungs! Un jūs novēršat uzmanību. Tas ir Kungs! Mums par to ir jādomā. “Tēvs, tas tādēļ, ka Mises ir neinteresantas” – “Bet ko jūs sakāt, ka Kungs ir neinteresants?” – “Nē, nē. Ne Mises, priesteri” – “Ak, lai priesteri atgriežas, bet tas ir Kungs, kas tur ir!” Vai jūs saprotat? Neaizmirstiet to. “Piedalīšanās Misē ir mūsu Kunga atpestījošo ciešanu un nāves atkārtota izdzīvošana “.
Tagad sev ļausim uzdot dažus vienkāršus jautājumus. Piemēram, kāpēc mēs sevi apzīmējam ar krusta zīmi un izpildām grēku nožēlas ritu Mises sākumā? Un šeit es vēlētos pievienot vēl vienu piezīmi. Vai esat redzējuši, kā bērni pārkrustās? Jūs nezināt, ko viņi dara, vai tā ir krusta zīme vai kontūra. Viņi dara tā [parāda žestu]. Bērniem ir jāmāca, kā pareizi apzīmēt sevi ar krusta zīmi. Tieši tā sākas Mise; tas ir tā kā iesākas dzīvība; tas ir tā kā diena iesākas. Tas nozīmē, ka mēs esam atpirkti ar Kunga Krustu. Vērojiet bērnus un māciet viņiem, kā pareizi apzīmēt sevi ar krusta zīmi. Un šie lasījumi Mises laikā, kāpēc tie tur ir? Kāpēc ir trīs lasījumi svētdienā un divi citās dienās? Kāpēc tos lasa? Ko nozīmē Mises lasījumi? Kāpēc tie tiek lasīti un kāds ir to mērķis? Vai, kāpēc priesteris, kas celebrē Misi, noteiktā brīdī saka: “Uz augšu sirdis”? Viņš nesaka: “Uz augšu savus mobilos telefonus, lai uzņemtu foto!” Nē, tas ir slikti! Es jums saku, man paliek skumji, kad svinot šeit, Svētā Pētera laukumā, vai bazilikā redzu daudzus paceltus mobilos tālruņus, kurus pacēla ne tikai ticīgie, bet arī daži priesteri un pat bīskapi! Bet lūdzu! Mise nav izrāde: tā sastapsies ar Kunga ciešanām un augšāmcelšanos. Tas ir kāpēc priesteris saka: “Uz augšu sirdis”. Ko tas nozīmē? Atcerieties: bez mobilajiem tālruņiem.
Ir patiešām svarīgi atgriezties pie pamatiem, vēlreiz atklāt būtisko, caur ko mēs pieskaramies un redzam, svinot sakramentus. Apustuļa sv. Toma jautājums (skat. Jņ 20, 25), cenšoties redzēt un pieskarties naglu brūcēm Jēzus Miesā, un vēlme kaut kādā veidā “pieskarties” Dievam, lai ticētu Viņam. Tas ko svētais Toms lūdz Kungam ir tas, kas mums visiem ir nepieciešams: redzēt Viņu, pieskarties Viņam, lai mēs varētu Viņu pazīt. Sakramenti remdē šo cilvēcisko vajadzību. Sakramenti, Euharistijas svinības konkrētā veidā, ir Dieva mīlestības zīmes, privileģēti ceļi kā mums Viņu sastapt.
Tādējādi, pateicoties šīm katehēzēm, ko mēs iesākam šodien, es vēlētos atkārtoti atklāt ar jums Euharistijas svinēšanā apslēpto skaistumu un, kad tas atklāts, katras personas dzīvei tiek piešķirta pilnīga nozīme. Lai Mūsu Karaliene pavada mūs šajā jaunajā ceļa posmā.
Paldies.
Saite uz oriģināl tekstu:
http://w2.vatican.va/content/francesco/en/audiences/2017/documents/papa-francesco_20171108_udienza-generale.html