Kungs, Tu esi žēlsirdīgs visiem
un neko neienīsti no tā, ko esi radījis,
un izliecies neredzam cilvēku grēkus,
lai tikai viņi atgrieztos,
jo Tu visus saudzē,
tādēļ ka esi Kungs, mūsu Dievs. (no izdevuma “Mieram Tuvu”)
Kad cilvēks dodas ceļojumā, viņam ir jāzina, kur viņš dodas. Tā ir arī ar Gavēni. Vispirms Gavēnis ir garīgs ceļojums un tā mērķis ir Lieldienas, „Svētku Svētki”. (…) Tāpēc mums ir jāsāk ar mēģinājumu saprast šo saistību starp Gavēni un Lieldienām, jo tas atklāj kaut ko ļoti būtisku, ļoti svarīgu kristīgai ticībai un dzīvei. (Aleksandrs Šmemans„Lielais Gavēnis” )
Gavēņa laiks ir sagatavošanās Lieldienām. Simboliski šis laiks atgādina tās 40 dienas, ko Pestītājs pavadījis tuksnesī lūgšanā un gavēnī pirms savas publiskās darbības (no Gavēņa 1. svētdienas līdz Lielajai Ceturtdienai, kad sākas Lieldienu svinības, ir tieši 40 dienas).
Gavēņa laiku ievada Pelnu diena (trešdiena), kad priesteris dievkalpojuma laikā svētī pelnus un, kaisot tos virs katra ticīgā galvas, saka vārdus, ko Dievs teica pirmajiem cilvēkiem, izraidot tos no paradīzes: „Atceries, cilvēk ka puteklis esi un par putekli pārvērtīsies (sal. Radīš. 3, 19).”. Šī ceremonija ir gandarīšanas zīme. Atgriešanās un gandarīšana par grēkiem ir nepieciešama, lai cilvēks varētu iemantot atpestīšanas darba augļus. Gavēņa laikā gandarīšanas pienākums tiek īpaši uzsvērts. (katolis.lv)
Gavēņa laikā var saņemt pilnas atlaidas dievbijīgi piedaloties krustaceļa gājienā un meditācijā. Pilnas atlaidas var saņemt arī visās gavēņa piektdienās dievbijīgi lūdzoties krustā sistā Pestītāja priekšā. Atlaidas var saņemt pēc sv. Komunijas lūdzoties krucifiksa priekšā.
19. martā svinēsim Svētā Jāzepa, Jaunavas Marijas līgavaiņa un Bērna Jēzus audžutēva svētkus. Līdzās Jaunavai Marijai viņš bija pirmais, kas pagodināja Dieva Dēlu. Svētais Jāzeps sargāja un rūpējās par Mariju, kad viņa gaidīja Bērnu un kad laida Viņu pasaulē. Kopā ar Jaunavu Mariju viņš nesa Bērnu Jēzu uz Jeruzalemi, lai veltītu Viņu Dievam. Pēc eņģeļa pavēles Jāzeps ņēma Jēzu un Viņa Māti un bēga uz Ēģipti, lai paglābtu Bērnu no Heroda draudiem. Pēc atgriešanās viņš ar galdnieka darbu gādāja iztiku Svētajai Ģimenei. Svēto Jāzepu godinām kā jaunavu sargātāju, ģimeņu aizbildni un visas Baznīcas — Kristus Mistiskās Miesas — aizstāvi.
Lūgsimies:” Dievs, Tu savā neizsakāmā gādībā esi izvēlējies svēto Jāzepu par savas Mātes, Vissvētās Jaunavas Marijas Līgavaini, mēs Tevi lūdzam, lai tas, kuru godinām virs zemes, būtu mums par aizbildni pie Tevis debesīs, kas dzīvo un valdi mūž mūžos. Amen”(no litānijas sv. Jāzepam)
Lai varētu izdzīvot šo skaisto sv. Jāzepa aicinājumu un lūgt viņa aizbildniecību mūsu nodomos jau 10. martā uzsāksim novennu jeb 9 dienu lūgšanas Sv. Jāzepa godam (Novenna šeit).
2006. gada 25. martā – Kunga pasludināšanas svētkos pāvests Benedikts XVI teica: „Tas ir Viņš, ko mēs vienmēr svinam. Tas ir Emanuels, Dievs ar mums, caur kuru ir piepildījusies Dieva Tēva pestījošā griba. Tomēr, tieši šodien kontemplējam šo Noslēpuma aspektu, dievišķo avotu, kas rit caur privileģētu avotu – Jaunavu Mariju. Tāpēc, svinot Dēla Iemiesošanos, nevaram nepagodināt Māti. Viņai tiek adresēts Eņģeļa vēstījums. Viņa to pieņēma un no sirds dziļumiem atbildēja: „Lūk, lai man notiek pēc Tava vārda” Tieši tai brīdī Mūžīgais Vārds sāka eksistēt kā laikā iekļauta cilvēciska būtne. No paaudzes paaudzē cilvēki apbrīno šo nemaldīgo noslēpumu. Svētais Augustīns, iztēlē vēršoties pie Pasludināšanas Eņģeļa, jautā: „Saki, man, ak Eņģeli, kāpēc tas notika Marijā?” „Atbilde ir ietverta pašos sveiciena vārdos,” saka Augustīns, „Esi sveicināta, Marija, žēlastības pilnā!” Patiešām, Eņģelis, ierodoties pie Marijas, nesauc viņu vienkārši šīs zemes vārdā – par Mariju, bet gan viņas dievišķajā vārdā „par žēlastības pilno”. Tieši šādi viņu vienmēr ir saskatījis un kvalificējis Dievs… Žēlastība nav nekas cits kā Dieva mīlestība. Tāpēc Mariju var uzskatīt par „Dieva mīlēto” un šādi iztulkot arī vārdus „žēlastības pilnā”. Origens ir atzinis, ka nekad, nevienai citai cilvēciskai būtnei nav adresēts šāds tituls un to nav iespējams sastapt arī nekur citur Svētajos Rakstos. Marija ar personīgu atbildību pieņem Dieva mīlestības vilni, kas ielejas viņā. Arī šai ziņā viņa ir sava Dēla mācekle. Tā ir paklausība Tēvam un šai paklausībā tiek īstenota brīvība – brīvība paklausot.”
Pāvesta lūgšanu nodomi martā.
Vispārējais lūgšanu nodoms:”Lai sievietes tiesības un cieņa tiek ievērotas visās kultūrās”
Misionārais lūgšanu nodoms:”Lai daudzi jaunieši pieņem Kunga Jēzus aicinājumu veltīt savu dzīvi Evaņģēlija sludināšanai!”
13. martā Viņa Svētībai pāvestam Franciskam izvēlēšanas par pāvestu gadadiena.
Lūgsimies par pāvesta nodomiem katru dienu!
Liturģiskais kalendārs.
Visās gavēņa trešdienās 18:00 krustaceļš, 19:00 Sv.Mise.
1. marts, pirmā mēneša sestdiena – klusuma adorācija no 9:00 līdz 18:00.
2. marts, svētdiena – Mise tiks svinēta baznīcā, no 8:00 līdz 9:00, kā arī pēc Mises krievu valodā līdz Misei 11:00 notiks Vissv. Sakramenta uzstadīšana un adorācija. Pēc Mises Visvētākās Jēzus Sirds litānija, uzupurēšanās akts un himna “Pretī visu Augstākam”.
4. marts, otrdiena – Sv.Kazimirs.
5. marts, trešdiena – Pelnu trešdiena, krustaceļš 18:00, sv.Mise 19:00.
7. marts, piektdiena – Sv.Perpetuja un sv.Felicita.
8. marts, sestdiena – Sv.Jānis no Dieva.
17. marts, pirmdiena – Sv.Patriks.
18. marts, otrdiena – Sv.Kirils no Jeruzalemes.
19. marts, trešdiena – Sv.Jāzeps. LIELI SVETKI. Krusta ceļā 18:00, Sv.Mise 19:00
25. marts, Otrdiena – Kunga pasludināšana LIELI SVETKI. Sv.Mise plkst. 18:00.